Norāda uz nepieciešamību par fizikas un ķīmijas labāku apguvi domāt jau pamatskolā

фото

Politika | 2014. gada 18. februārī plkst. 17:42

Aizvien norit spraigas diskusijas par ieceri ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā 12.klases skolēniem, un norādīts uz nepieciešamību par fizikas un ķīmijas labāku apguvi domāt jau pamatskolā.

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika diskutēts par valsts pārbaudījumu sistēmas pilnveidi vispārējā izglītībā, arī par obligāto centralizēto eksāmenu ieviešanu fizikā un ķīmijā.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas (LFSA) prezidente Biruta Šķēle aģentūrai LETA sacīja, ka jautājumā par fizikas un ķīmijas apguvi izmaiņas ir nepieciešamas agrāk, proti, pamatizglītībā, kad izglītība visiem ir obligāta. "Ja mēs nepārbaudām problēmas pamatos, ko mēs uz tā varam būvēt," sacīja Šķēle, norādot, ka neatbalsta šāda pēkšņa eksāmena ieviešanu bērniem, kuri tagad sākuši mācības 10.klasē. Viņasprāt, eksāmenu ieviešana 12.klasē ir sen par vēlu un tam noteikti būtu jābūt ātrāk. Taču svarīgi, lai tiktu sagatavota metodika un būtu skaidrs, kādā veidā to realizēs, kā arī visam jābūt sakārtotam likuma, mācību standarta un resursu ziņā.

Arī Latvijas Pedagogu domes (LPD) priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks aģentūrai LETA sacīja, ka jautājums par šādu eksāmenu ieviešanu vidusskolēniem ir nesagatavots, bet tas ir pareizais virziens ilgtermiņā. Tomēr, viņaprāt, būtu jāsāk ar pamatskolā un, drīzāk, tad varētu būt šāds eksāmens, jo visiem jāmācās fizika, ķīmija un dabaszinības, bioloģija. Savukārt saistībā ar interešu izglītību Mūrnieks norādīja, ka ir daudz pulciņu, kuros dejo un dzied, bet ļoti maz ir tehniskās jaunrades pulciņu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve norādījusi uz to, ka varētu būt problēmas ar pedagogu sagatavotību un to pieejamību šo priekšmetu pasniegšanā, jo mazajās lauku skolās pedagogu pieejamību un tehniskais nodrošinājums ir problēma. Savukārt profesionālās izglītības iestāžu, kultūrizglītības iestāžu pārstāvji norādījuši, ka bērni noslogoti ar profesijas apguvei nepieciešamiem priekšmetiem un papildu eksāmens radītu vēl lielāku slodzi, kā arī šādus priekšmetus pat ne visur apgūst. Tāpat izskanējis arguments, ka šie bērni jau agrīnā vecumā ir izvēlējušies savu virzienu un diez vai pievērstos, piemēram, inženierzinātnēm.

Komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka ministrija piedāvājusi ieviest papildu diagnosticējošos darbus visos izglītības posmos dabaszinību, fizikas, ķīmijas priekšmetos, lai redzētu prasmju apguves līmeni. "Sociālās jeb sabiedrības zinības ir svarīga personības attīstības daļa, bet tām ir jābūt balstītām uz ļoti skaidru izpratni par dabaszinībām," sēdes noslēgumā sacīja deputāte, rezumējot izskanējušos viedokļus.

Viņa norādīja, ka saistībā ar šo eksāmenu ieviešanu jautājums ir par tempu un formu, kā šos eksāmenus ieviest, vai var jau ar 2015./2016.mācību gadu. Tāpat bez eksāmeniem vien esot jāveic vēl virkne citu pasākumu, piemēram, karjeras konsultācijas, jāattīsta interešu izglītība, augstskolu uzdevums ir domāt par izlīdzinošajiem kursiem un varbūt arī iestājeksāmeniem. Viņa arī norādīja, ka jādomā par pārbaudēm kādā agrīnākā bērnu vecumā un motivācijas mehānismiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai jādomā par specializētu pieeju profesionālajām izglītības iestādēm.

Komentāri