Latvijai būtu melnajā sarakstā jāiekļauj cilvēki, kas veikuši pārkāpumus saistībā ar Magņitski, Mixnews.lv

Latvijai būtu melnajā sarakstā jāiekļauj cilvēki, kas veikuši pārkāpumus saistībā ar Magņitski

фото

Politika | 2014. gada 18. februārī plkst. 21:21

Sergejs Magņitskis

Latvijai būtu jāizskata iespējas "melnajā" sarakstā iekļaut vairākus cilvēkus, kas veikuši pārkāpumus saistībā ar mirušā Krievijas jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska lietu, lai liegtu iespēju viņiem iebraukt valstī - to šodien pēc Magņitska lietai veltītās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Politiķe norādīja, ka šajā jautājumā pauž tikai savu pozīciju, un piebilda, ka vispirms gan jāsagaida, kad par rīcību attiecībā uz šiem cilvēkiem lems Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, piebilda komisijas priekšsēdētāja.

Komisijā šodien nedaudz tika spriests par Eiropas Savienības (ES) "Magņitska likuma" iniciatīvu, kā arī kopējo cilvēktiesību situāciju Krievijā. Sēdē par to izteicās grāmatas "Why Europe Needs a Magnitsky Law" redaktore un "Radio France International" līdzstrādniece Elena Servatesa un grāmatas līdzautors Vladimirs Kara-Murza.

Servatesa informēja, ka Magņitskis bija nolēmis liecināt pret vairākām amatpersonām par korupciju. Taču šīs amatpersonas panāca viņa apcietināšanu, un jurists tika spīdzināts, lai atsauktu savas liecības.

Apcietinājuma vietā nebija apkures, bija arī citi slikti apstākļi, un sešu mēnešu laikā viņam pasliktinājās veselība. Viņam tika atteikta medicīniskās palīdzības sniegšana, taču vissliktākais notika tad, kad apcietinājuma vietā viņu līdz nāvei piekāva vairāki cilvēki.

Mūrniece aģentūrai LETA skaidroja, ka šodienas sēde bija vērtīga, jo bija iespēja iegūt nepieciešamo informāciju. Pasākums ļauj par šo lietu vēstīt medijiem, un par to vairāk uzzina sabiedrība. Komisijas sēdē viņa izteica pateicību deputātam Valdim Liepiņam (RP) par iniciatīvu šādas sēdes organizēšanai.

"Virkne cilvēktiesību aizstāvju Magņitska lietu uzskata par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā. Šodien Magņitska lieta liek uzdot jautājumus gan par pamata cilvēktiesību ievērošanu mūsdienu Krievijā, gan par valsts varas pārstāvju nesodāmības apziņu," par Mūrnieces viedokli aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

"Aizvien biežāk redzam, ka Krievija tā vietā, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu savā valstī, cilvēktiesību jautājumus cenšas izmantot kā politiskās ietekmes instrumentu ārvalstīs. Lai novērstu uzmanību no ļaunprātīgiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašu mājās, Krievija vērš kritiku pret ES dalībvalstīm, tostarp Latviju," akcentēja Mūrniece.

Viņa uzsvēra, ka aizvadītā gada nogalē, apmeklējot Latviju, ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns atzina, ka Latvija ir labs piemērs cilvēktiesību veicināšanā un ievērošanā.

"Magņitska likums", kuru prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī, ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV.

Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.

Foto: news.mail.ru

Komentāri