Urbanovičs cer, ka lūgums ievest karaspēku Ukrainā ir preventīvs solis, Mixnews.lv

Urbanovičs cer, ka lūgums ievest karaspēku Ukrainā ir preventīvs solis

фото

Politika | 2014. gada 1. martā plkst. 21:07

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs cer, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgums Krievijas parlamentam ļaut izmantot militāros spēkus ir preventīvs solis, lai atturētu karstgalvjus no visām iesaistītajām pusēm un lai Krievijai nevajadzētu ievest karaspēku Ukrainā, ziņo LETA.

Urbanovičs uzsvēra, ka pauž personīgo viedokli.

Vaicāts, vai Krievijas plāni nav vērtējami kā agresija, Urbanovičs pauda cerību, ka nē. Viņš norādīja, ka nebūs tik uzpūtīgs kā atsevišķi Latvijas politiķi vai bijušie valsts vadītāji, kas uzskata, ka zina, kas notiek citu valstu līderu galvās.

Politiķis aicina nevienai no pusēm Ukrainā nedot pārāk lielas ovācijas, jo beigās par to varētu sanākt kaunēties. Tam par iemeslu ir fakts, ka Ukrainā notiekošo pamatoti sauc par revolūciju, tātad tur arī ir visas parādības, kas pie "normālas" revolūcijas piederas.

SC frakcijas priekšsēdētājs uzskata, ka situācijā Ukrainā nebūtu jāiejaucas nedz Latvijai, nedz Krievijai. Vaicāts par bruņotiem spēkiem, kas pēdējās dienās pārvietojas par Krimu, Urbanovičs norādīja, ka nezina, ko viņi pārstāv. Viņš pieļauj, ka tie gan varētu būt no Krievijas, gan varētu nebūt no kaimiņvalsts - jebkuram šajā jautājumā var būt taisnība, un, kamēr tas nav pierādīts, politiķis atturas no komentāriem.

Vaicāts, vai Krievijas prezidenta un parlamenta rīcība nav nosodāma, Urbanovičs atvaicāja: "Vai jūs uzskatāt, ka to visu [situāciju] ir radījusi Krievija?" Taujāts, kā viņš pats uzskata, politiķis atzina, ka nezina atbildi.

Uz jautājumu par to, kā viņš vērtētu Krievijas armijas ievešanu Ukrainā, viņš atbildēja, paužot cerību, ka viņam nenāksies komentēt šādus notikumus.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

"Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijai pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu "g", iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī," paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Vadoties pēc vairākkārtējiem Krimas autonomās republikas vadības un Krimā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūgumiem, Federālā Padome aicina valsts galvu "veikt izsmeļošus pasākumus Ukrainā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, mūsu tautiešu un Ukrainā esošo Krievijas bruņoto spēku personālsastāva dzīvības un drošības aizsargāšanai".

Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes.

Foto: mixnews.lv

Komentāri