Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu, Mixnews.lv

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu

фото

Politika | 2014. gada 5. martā plkst. 21:12

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim, ziņo LETA.

Vērtējot priekšlikumus likumprojektam, deputāti neveica izmaiņas liberalizācijas posmu termiņos salīdzinājumā ar otro lasījumu.

Likuma grozījumi paredz, ka gāzes tirgus atvēršana notiks vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību.

Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.

Savukārt "Latvijas Gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē "Latvijas Gāzes" un Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji norādīja, ka iespēja, ka kāds no šiem nosacījumiem tiks izpildīts līdz 2017.gada aprīlim, ir ļoti maza.

Arī trešdien komisijas sēdē jautājums par "Latvijas Gāzes" sadalīšanu izraisīja diskusijas. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda viedokli, ka no likumprojekta vajadzētu izslēgt daļu par nosacījumiem, kad uzņēmuma sadalīšana varētu notikt ātrāk par 2017.gada aprīli, jo to neļauj privatizācijas līgums.

Savukārt komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) atgādināja, ka nozares pārstāvji un arī EM neparedzēja ticamu varbūtību, ka šādi nosacījumi varētu iestāties. Turklāt jau iepriekš, lemjot par likumprojektu, komisija diskutēja par šo jautājumu, piebilda Ozoliņš.

Enerģētikas likuma grozījumi arī paredz dabasgāzes apgādē aizliegt šķērssubsīdijas, kas ir darbības, ko dabasgāzes apgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp dabasgāzes ražošanu, iepirkšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, uzglabāšanu vai dabasgāzes tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.

Līdz ar grozījumiem likums tiks papildināts arī ar jaunu nodaļu, kas noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības sodīt gāzes sistēmas operatoru par likumā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, pakalpojumu sniegšanu bez licences.

Plānots, ka Saeima par šo likumprojektu galīgajā lasījumā varētu lemt 13.martā.

Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.

Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai.

Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Komentāri