Deputāts Ķirsis mudina Krievijas ietekmi samazināt, pašiem būvējot sašķidrinātās dabasgāzes termināli, Mixnews.lv

Deputāts Ķirsis mudina Krievijas ietekmi samazināt, pašiem būvējot sašķidrinātās dabasgāzes termināli (2)

фото

Politika | 2014. gada 8. martā plkst. 17:32

Krievijas gāzes radīto ietekmi nepieciešams samazināt, pašiem būvējot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, nevis gaidot uz kaimiņvalstīm, kur nav zināms, kad noslēgsies līdzīgu projektu īstenošana, šāds priekšlikums izriet no Saeimas deputāta un bijušā Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša (RP) paustā viedokļa, ziņo LETA.

Deputāts aktīvi seko līdz notikumiem Ukrainā un velk arī paralēles ar Latviju, un analizē iespējamās konsekvences mūsu valstij. "Ir skaidrs, ka Krievija pārkāpusi visas robežas un brīdī, kad šķiet, [ka] tālāk vairs nav kur [iet], tomēr atrodas arvien jaunas [robežas], ko pārkāpt. Skaidrs, ka ir pārkāpta robeža, aiz kuras vienkārša atpakaļceļa vairs nav un šis stāsts tik vienkārši nebeigsies," aģentūrai LETA pauda politiķis.

"Kas Latvijai būtu no šī visa jāsecina un kas jāmaina savā rīcībā? Ir skaidrs, ka agri vai vēlu būs jālemj par dažādām sankcijām pret Krieviju. Reālākās ir dažādu veidu ekonomiskās sankcijas, Krievijas amatpersonu kontu arestēšana, vīzu neizsniegšana, ieroču tirdzniecības embargo utt. Arī Latvijai būs jāpieņem konkrēti lēmumi un jāpauž nostāja šajos jautājumos. Protams, uzskatu, ka Krievijas rīcība ir nepiedodama, un noteikti atbalstīšu visbargāko sankciju ieviešanu," norāda Ķirsis.

"Taču, lai bilde būtu pilnīgāka, patiesības labad jāsaka, ka, sperot šos soļus, būtu muļķīgi cerēt, ka sankcijas būs tikai vienpusējas," skaidro deputāts. Arī Krievija var izmantot savā rīcībā esošos instrumentus, lai vērstos pret mums - ar tiem kaimiņvalsts var nopietni iedragāt mūsu un mūsu kaimiņvalstu ekonomiku -, proti, elektrību un gāzi. Latvijā no dabasgāzes ir atkarīgs ļoti daudz kas - tā tiek lietota rūpniecībā, centralizētajās un individuālajās siltumapgādes sistēmās, bet pats svarīgākais, tas ir svarīgs resurss, no kā tiek ražota elektrība, skaidroja deputāts. Ja apkures problēmu varam risināt arī citādi, tad bez elektrības mūsdienās apstājas viss - ražošana, sabiedriskā dzīve, apstājas slimnīcu un citas kritiski svarīgas infrastruktūras darbība, brīdina politiķis.

Vaicājot, cik brīvi būsim lemt par sankcijām, sēžot uz gāzes adatas, deputāts norāda, ka Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu vienīgais gāzes piegādātājs ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", par kura spēju rīkoties ģeopolitiskā režīmā reti kuram ir šaubas. Pie tam ir sanācis, ka aprīlis ir tas laiks, kad Inčukalna gāzes krātuve ir vistukšākā un tajā esošā gāzes daudzuma pietiek vien dažiem mēnešiem. Ja darbojas ekonomiskā režīmā, tad var iztikt varbūt gadu.

Tāpēc iespējami ātrāk ir jārada alternatīvas piegādes iespējas un jābūvē sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Latvijā, uzskata Ķirsis. Vairāku Norvēģijas un ASV investoru priekšizpēte liecina, ka to varētu izvietot Skultē, jo šī nelielā osta atrodas vistuvāk Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Jūrā 2,5 kilometrus no krasta izvieto peldošu uzņemšanas platformu, bet no ostas līdz Inčukalna gāzes krātuvei zemē ierok ap 40 kilometru garu augstspiediena gāzes vadu.

Risinājuma izmaksu aplēse ir 100 miljoni eiro, ieskaitot savienojuma cauruļvadu. Salīdzinājumam, Klaipēdas termināļa izmaksas ap 430 miljoni eiro, bet Paldisku - ap 250-300 miljoniem eiro, turklāt šajās summās nav ietverti citi sistēmas infrastruktūras nepieciešamie uzlabojumi. Ievērojot visas procedūras - ietekmes uz vidi novērtējumu, zemju atsavināšanu utt. -, projekta īstenošana varētu aizņemt vairākus gadus, un, aktīvi strādājot, to būtu iespējams pabeigt līdz 2017.gada 3. aprīlim, kad beidzas "Latvijas Gāzes" un Latvijas valdības savulaik noslēgtais privatizācijas līgums. Ja gadījumā piepildītos ļaunākais scenārijs un valstī sāktos enerģētiskā krīze, bez lieku formalitāšu kārtošanas un uz īpaša likuma pamata projektu būtu iespējams realizēt pat sešu mēnešu laikā, aplēsis deputāts.

Ķirsis arī norāda, ka ar Lietuvu rēķināties nevaram, jo Klaipēdas termināļa tehniskais risinājums pagaidām nav piemērots Latvijas apgādei nepietiekamas starpsavienojuma jaudas dēļ. Igaunija un Somija jau ilgāku laiku nespēj vienoties, kur būvēt reģionālo termināli, un pašlaik izskatās, ka katrs būvēs pats savējo, upurējot reģionāla risinājuma ekonomiskos ieguvumus. "Pat tad, ja viņi drīz vienotos, ej nu sazini, cik ilgs laiks paies, kamēr to uzbūvēs, un papildus problēma [ir tāda], ka savienojumi Latvijai ar Igauniju nav piemēroti tūlītējai gāzes pārvadei. Būs jāiegulda vēl papildus arī mūsu gāzes patērētāju nauda sistēmas izbūvei," pauž politiķis.

Ķirsis vēlas izprovocēt ekspertu viedokļus un diskusiju par tūlītējiem soļiem enerģētikas neatkarības virzienā. "Saprotu, ka mans piedāvātais risinājums varbūt nav pats lētākais, taču brīdī, kad izslāpušajam tuksnesī piedāvā ūdeni, par cenu kaulēties nepiedienas. Ceru, ka manis aprakstītais ļaunākais scenārijs nepiepildīsies, taču ir arī teiciens "Dievs sargā tos, kas paši sevi sargā". Tāpat krietni drošāk varēsim lemt par kādām sankcijām, ja zināsim, ka vismaz teorētiski mums ir atkāpšanās ceļš," norāda deputāts.

Foto: reitingi.lv

Komentāri 2
ernapirms 4 gadiem
Gudri un saprotami.
Munispirms 4 gadiem
Vispār jau šķiet starp Spilvi un Volleriem Rīgā kaut kas tāds jau bija.Varētu to pašu paplašināt.