Kalniete: "Vienotība" zina, kā darbināt un iegūt Eiropu

фото

Politika | 2014. gada 23. martā plkst. 13:50

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un viena no "Vienotības" saraksta līderēm arī nākamajās vēlēšanās Sandra Kalniete ir pārliecināta, ka viņas pārstāvētā partija iegūs labu pārstāvniecību arī nākamajā EP sasaukumā, bet viņa pati varēs turpināt darbu lauksaimniecības komitejā.

Kalniete intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka "Vienotība" vēlētājus Latvijā pārliecināšot ar līdz šim paveikto un profesionāliem deputātu kandidātiem, kuri zinot, kā "iegūt Eiropu". "Vienotības" saraksta līderim Valdim Dombrovskim viņa prognozē Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatu vai kādu amatu Eiropadomes vai Eirogrupas līmenī.

Lai gan aptaujās "Vienotības" reitingi ir vien ap 10%, politiķe ir pārliecināta, ka partijas saraksts iegūs četrus no astoņiem EP mandātiem. Viņa apgalvo, ka EP vēlēšanām ir citāda loģika nekā nacionālajām vēlēšanām. "Ja mēs atskatāmies divās iepriekšējās EP vēlēšanās, nevienā no tām Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nav saņēmusi kaut vienu mandātu, lai gan abas reizes tai ir bijis samērā augsts reitings aptauju laikā.

Pieņemu, ka vēlētāji vairāk balstās uz to, ar ko viņiem partija asociējas, un acīmredzot ZZS neasociējas ar darbu Eiropā. ZZS vēlētājiem ir drīzāk "pašvaldību partija", nevis "Eiropas partija". Savukārt "Vienotība" pašlaik ir vienīgā partija Latvijā, kas ļoti skaidri asociējas ar Eiropu," pauda Kalniete.

Viņasprāt, "Vienotības" sarakstam ir vairākas stiprās puses, kuru dēļ vēlētājiem būtu vērts balsot. Pirmkārt, pašreizējie četri "Vienotības" deputāti esot pierādījuši, ka zina, kā "darbināt Eiropu". "Es pat sacītu - kā iegūt Eiropu. Esam labi sadalījuši jomas, kurās mēs strādājam," viņa norādīja.

Otrkārt, liels ir panākums, ko Latvija guva Eiropas daudzgadu budžeta sarunās, gandrīz neskartu saglabājot to finansiālo apjomu, kāds valstij bija kohēzijas fondos un citās programmās, turklāt papildus iegūstot gandrīz miljardu eiro lauksaimniecībai, sacīja politiķe. Tas ir ļoti liels panākums apstākļos, kad kopējais Eiropas budžets ir samazināts par vairāk nekā 13%, uzskata Kalniete.

Arī šo vēlēšanu deputātu kandidāti - Dombrovskis un Artis Pabriks -, Kalnietes ieskatā, ir sevi pierādījuši. "Dombrovskis ir ilgstoši darbojies valstu vadītāju Eiropadomē un pirms tam EP, bet Pabrikam ir plaši sakari Eiropas valstu ārlietu un aizsardzības ministru vidū," viņa teica.

Kalniete gadījumā, ja tiks ievēlēta EP, gribētu turpināt savu darbu lauksaimniecības komitejā. "Man šajos jautājumos ir izveidojusies stabila reputācija," teica deputāte. Viņai ir padomā arī vairāki veicamie uzdevumi. Kalniete norāda, ka uzmanība būs jāpievērš tam, kas notiks 2015.gadā, kad tiks atceltas piena kvotas. "Latvija ir viena no tām valstīm, kas kvotas ir gandrīz izsmēlusi un gaida piena tirgus atvēršanu.

Jebkura tirgus atvēršana rada pārprodukcijas riskus, kas var atspoguļoties iepirkuma cenas kritumā. Ir paredzēti stabilizācijas fondi, kurus rada paši zemnieki, atskaitot dažus procentus no saviem ienākumiem. Par to neviens zemnieks nav priecīgs, bet mēs jau nezinām, vai Latvijai kādā brīdī būs nepieciešams saņemt atbalstu no stabilizācijas fonda," skaidroja politiķe.

Tāpat EP jāaktualizē jautājums par zemes īpašuma tiesībām, viņa uzskata. Viņasprāt, ir jāmeklē juridiskie ceļi, kā paplašināt izpratni par to, kas ir zeme. "Tā nav tikai ražošanas līdzeklis vai prece. Lauksaimniecības zeme ir milzīgs nacionāls resurss, kuru nedrīkstētu tirgot pa labi un pa kreisi. Tas attiecas arī uz uzturēšanās atļauju tirgošanu trešo valstu pilsoņiem. Uzskatu, ka tā ir tuvredzīga politika, kas pašlaik tiek īstenota," sacīja Kalniete.

Atskatoties uz aizvadītajā sasaukumā paveikto lauksaimniecības jomā, deputāte minēja vairākus sasniegumus. Viņa norādīja, ka ar bijušo zemkopības ministri un tagadējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) izdevies izcīnīt, ka 2013.-2014.gadā Latvijas zemnieki no valsts budžeta turpina saņemt piemaksu pie tiešmaksājumiem, jo pēc iepriekšējiem noteikumiem nacionālā piemaksa bija jāizbeidz ar 2012.gadu.

Savukārt vislielākais sasniegums esot taisnīgāki tiešmaksājumi zemniekiem. Nākamajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņems par miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā - tas ir, vidēji plus 12 000 eiro katrai zemnieku saimniecībai, viņa sacīja.

Foto:kalniete.lv

Komentāri