Parlaments konceptuāli atbalsta Satversmes preambulas projektu

фото

Politika | 2014. gada 27. martā plkst. 13:42

Saeimas deputāti ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu, ziņo LETA.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 28.aprīlis. Saeimai nākotnē būs jālemj par Satversmes preambulas projektu otrajā un trešajā lasījumā.

Iepriekš skatot šo jautājumu Juridiskajā komisijā, Saeimas priekšsēdētāja partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kā akcentēja Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.

"Saskaņas centra" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins komisijas sēdē pauda viedokli, ka ir absolūti nepareizi vairāk nekā 90 gadus vecam dokumentam pievienot jaunu preambulu. Preambula arī nonākot pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kur teikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Preambula var veicināt aizvainojumu un sabiedrības šķelšanu īstajos un neīstajos pilsoņos, tāpēc piedāvātais projekts nav atbalstāms, akcentēja parlamentārietis.

Komisijas sēdē 10.martā viedokli pauda arī vairāki eksperti. Viens no preambulas projekta autoriem Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka nedz Satversmes 1.pants, nedz 2.pants netiek grozīts un preambula tikai papildinātu konstitūcijas pamatpantus.

Levits skaidroja, ka preambulas projektā ir minētas mazākumtautību tiesības, tādā veidā novēršot ļaunprātīgas interpretācijas par konstitūcijas ievaddaļu. No preambulas teksta arī izriet atziņa, ka referendumā nevar likvidēt valsts demokrātisko iekārtu. Savukārt minētās kristīgās vērtības ir vēsturiski saistāmas ar ikvienu Eiropas nāciju - tām nav nekādas saistības ar baznīcu, uzsvēra Levits.

Konstitucionālo tiesību eksperts jurists Lauris Liepa norādīja, ka par preambulas projektu ir norisinājusies visplašākā diskusija un arī no tiesību jomas pārstāvjiem ir saņemta konstruktīva kritika. Liepa atsaucās uz Levita pausto un norādīja, ka jaunajā preambulas projektā nav tieši minēts vārds "valstsnācija", kas nozīmē mazāku pretrunīgumu.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) skaidroja, ka, lai gan preambulas projektā nav lietots vārds "valstsnācija", taču tekstā ir skaidri atklāta šī vārda būtība. Viņa pieļāva iespēju, ka varētu diskutēt par vārda "pamatnācija" lietošanu līdzīgi, kā to savos spriedumos dara Satversmes tiesa un Administratīvā tiesa.

Savu viedokli komisijas sēdē pauda arī vēsturnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane un citi eksperti.

Lasmane pozitīvi novērtēja to, ka projektā ir liela skaidrība par neatkarīgas, demokrātiskas un nacionālas valsts principiem, taču nepietiekami uzsvērts liberālais individuālisms. Viņa norādīja, ka preambulas projekta ceturtā rindkopa ir samērā izplūdusi un ka to varētu likt preambulas komentāros.

Ceturtajā rindkopā teikts: "Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm."

Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts - lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.

Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: "(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī."

Savukārt jaunajā projektā šis punkts skan šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību."

Satversmes preambulas projektā arī pausts: "Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm."

Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai, paredz Satversmes preambulas projekts.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Komentāri