Mihailam Zadornovam var liegt iespēju iebraukt Latvijā (Papildināts), Mixnews.lv

Mihailam Zadornovam var liegt iespēju iebraukt Latvijā (Papildināts) (1)

фото

Politika | 2014. gada 9. aprīlī plkst. 18:40

Papildināta visa ziņa

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija nolēmusi lūgt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) vērtēt, vai krievu rakstnieka-satīriķa Mihaila Zadornova izteikumi nesatur naida kurināšanu. Līdztekus varētu tikt vērtēts, vai Zadornovam atņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, ziņo LETA.

Vēstules projektā Iekšlietu ministrijai teikts, ka Sabiedrības saliedētības komisijai tika nodots izskatīšanai G.Girsa iesniegums, kurā viņš pauž satraukumu par naida kurināšanu Zadornova rakstā, kas tika pārpublicēts portālā "www.ru.focus.lv" 2014.gada 18.martā.

Komisija, iepazīstoties ar minēto rakstu, uzskata, ka tajā sastopami tendenciozi izteikumi un faktu sagrozījumi, kas provokatīvi var tikt izmantoti nacionālā naida kurināšanai, par vēstules projektu informēja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Komisija plāno Kozlovskim pārsūtīt Girsa iesniegumu un lūgt izvērtēt, vai Zadornova izteikumi nesatur reliģiskā, nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības kurināšanu. Ministrs tiks lūgts vērtēt arī ziņu portāla "www.ru.focus.lv" atbildību un informēt Girsu par lietas virzību, kopiju iesniedzot arī Sabiedrības saliedētības komisijai.

Nacionālā naida kurināšanas noziegumu izmeklēšana ir Drošības policijas kompetencē.

Imigrācijas likumā definēti nosacījumi termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanai neatkarīgi no saņemšanas iemesla. Atļauju var anulēt, ja pastāv viens no 26 nosacījumiem, piemēram, kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai aizliegtu ārzemniekam uzturēties Latvijā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā.

Tāpat atļauju anulē, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, to anulē arī viņa laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijā.

Par atļaujas anulēšanu lemj Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un pārvaldes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. PMLP bez personas piekrišanas gan nevarot atklāt, vai Zadornovam vispār ir uzturēšanās atļauja.

Imigrācijas likumā teikts, ka Latvijā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar Imigrācijas likumu iekļauts "melnajā sarakstā" vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.

Likumā teikts, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no septiņiem apstākļiem, piemēram, kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai un ārzemnieka ieceļošana nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz valsts iestāžu sniegto atzinumu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) šogad ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā drīzumā varētu iekļaut personas, kuras saistītas ar notikumiem Ukrainā, otrdien pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas slēgtās sēdes žurnālistiem pastāstīja Kozlovskis.

Līdz šim šogad sarakstā ministrs iekļāvis 17 personas, no kurām daļa saistītas ar terorisma riskiem.

Ministrs atgādināja, ka lēmumam par personas iekļaušanu nacionālajā sarakstā un Šengenas zonas dalībvalstu ieceļošanas aizlieguma sarakstā ir jābūt balstītam uz drošības iestādes sniegto izvērtējumu, nevis politiskiem motīviem. Pašreizējā procedūra personas iekļaušanai abos sarakstos ir skaidra un pietiekama, uzskata Kozlovskis.

Lai arī Latvija jau vairākus gadus apmaiņā pret investīcijām piedāvā ārvalstniekiem piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas, ministrs uzsvēra, ka atļaujas tiek izsniegtas uz pieciem gadiem un katru gadu ārzemniekiem tās ir jāpārreģistrē.

Ja ir pamatota informācija par valsts drošības riskiem, atļaujas tiek anulētas un tādi gadījumi jau ir bijuši, skaidroja Kozlovskis un piebilda, ka Ukrainas notikumu kontekstā nevienai personai atļauja nav anulēta.

"Personu iekļaujot sarakstā, jābūt pamatotam izvērtējumam, kāpēc viņa rada draudus ne tikai Latvijai kopumā, bet arī ES. Iekšlietu ministra lēmums par iekļaušanu "melnajā sarakstā" ir administratīvs akts, un to var pārsūdzēt Augstākajā tiesā vai ģenerālprokuroram. Savukārt Šengenas sarakstā iekļauta persona var lēmumu apstrīdēt pie ES prezidējošās valsts. Laikā, kamēr esmu iekšlietu ministrs, sešas personas pārsūdzējušas manus lēmumus, taču visi palikuši spēkā," uzsvēra Kozlovskis.

Saeimas komisijas 25.marta sēdē deputāti diskutēja par lieguma noteikšanu ieceļot Latvijā tām personām, kuras publiski paudušas atbalstu agresijai pret Ukrainu un Krimu.

Par aktīvāku šādu personu iekļaušanu ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā komisijas sēdē pirmais ieminējās Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Viņš norādīja, ka jautājums ir par tām personām, kuras ļoti aktīvi nodarbojas ar kara propagandu, un tiem ārvalstniekiem, kuri atbalsta agresiju pret Krimu. Tās ir vairākas personas, pamatā no Krievijas, par kuru iebraukšanas aizliegumu būtu jālemj tuvākajā laikā.

Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) atzinis, ka Latvija ir demokrātiska un neatkarīga valsts, tāpēc ir nepieņemami, ja ir cilvēki, kuri aicina atņemt vai okupēt citas valsts daļu. Šādi cilvēki nav vēlami Latvijai, taču konkrētu personu iekļaušanu "melnajā sarakstā" ir jāvērtē atbildīgajām institūcijām.

Vēstīts arī, ka ārlietu ministrs šogad lēmis par 18 personu iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Šīs personas ir bijušie Ukrainas valdošās elites pārstāvji, tostarp bijušais valsts prezidents Viktors Janukovičs un viņa dēls.

Komentāri 1
Džordžspirms 4 gadiem
Viennozīmīgi, šim Putina kabatas krancim Latvijā nav ko darīt