NATO karakuģi Latvijas ūdeņos ienāks maijā

фото

Politika | 2014. gada 19. aprīlī plkst. 10:34

Pieci NATO karakuģi, kurus alianse nosūtījusi uz Baltijas jūru Austrumeiropas sabiedroto drošības pastiprināšanai, Latvijas teritoriālajos ūdeņos varētu ienākt maija sākumā, ziņo LETA.

Kā informēja aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Andis Jēkabsons, patlaban kuģi no Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Igaunijas ir sākuši pulcēties Vācijā, Ķīles ostā. Tuvākajā laikā tie no nacionālās pakļautības pāries alianses pakļautībā un tiks iekļauti NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā.

Minētie kuģi maijā piedalīsies Latvijas vadītajās starptautiskajās militārajās mācībās "Open Spirit", kuru mērķis būs iznīcināt no abiem pasaules kariem palikušos sprādzienbīstamos priekšmetus Irbes šaurumā, lai uzlabotu kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Kopumā mācībās "Open Spirit" piedalīsies 27 kuģi.

Ko pieci uz Baltijas jūru nosūtītie NATO kuģi darīs laikā, kad tie nepiedalīsies mācībās, un kurās ostās kuģi nobāzēsies, Jēkabsons pagaidām atturējās komentēt, skaidrojot, ka tā ir operacionāla informācija, kas nav paredzēta publiskai izpaušanai.

Pēc ministra padomnieka teiktā, piecu NATO karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru ir viens no alianses īstenotajiem īstermiņa pasākumiem Austrumeiropas sabiedroto drošības pastiprināšanai, savukārt ilgtermiņa pasākumu ieviešana prasa daudz detalizētākas diskusijas un izpēti. Runājot par ilgtermiņa pasākumiem, Jēkabsons kā atskaites punktu pieminēja jūnijā paredzēto NATO aizsardzības ministru tikšanos.

Savukārt, jautāts, kad NATO varētu paziņot par citiem īstermiņa pasākumiem saistībā ar mūsu reģiona drošības pastiprināšanu Ukrainas krīzes apstākļos, Jēkabsons atzīmēja, ka nākamnedēļ Latvijā plāno ierasties NATO pārstāvji, kuri ar Vējoni detalizētāk pārrunās 16.aprīlī NATO padomē lemtos jautājumus. "Domāju, ka arī pēc tam mēs varēsim sniegt mazliet sīkāku informāciju," pieļāva ministra padomnieks.

Jāatgādina, ka NATO ceturtdien pavēstīja, ka nosūta daļu no tās karaflotes ātrās reaģēšanas spēku kuģiem uz Baltijas jūru, tādējādi īstenojot soļus Austrumeiropas sabiedroto aizsardzības nostiprināšanai Ukrainas krīzes apstākļos.

Piecu nelielu kuģu grupa, kurā ietilpst četri mīnu traleri un viens palīgkuģis, tiks nosūtīti uz Baltijas jūru un tur paliks "pārredzamā nākotnē", sacīja NATO jūras spēku pavēlniecības preses pārstāvis.

Karakuģu grupā būs kuģi no Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Igaunijas. Tā ir viena no četrām alianses karaflotes grupām, kas ir pieejamas kā ātrās reaģēšanas vienības.

NATO "atmīnēšanas" grupa ir bijusi neaktīva kopš janvāra, bet pagājušajā nedēļā to atsaucis atpakaļ ASV gaisa spēku ģenerālis Filips Brīdlovs, NATO augstākais komandieris.

"Šajā spriedzes laikā mums likās pareizi dislocēt [šo grupu] Baltijas jūrā plašāka NATO jūras, gaisa un sauszemes spēku darbību kopuma ietvaros," teikts Brīdlova paziņojumā.

Kuģi, kas tagad pulcējas Ķīles ostā, Vācijā, apmeklēs Baltijas jūras ostas, bet nākammēnes piedalīsies iepriekšplānotos manevros, kuru gaitā tiks meklētas abu pasaules karu mīnas un torpēdas.

Alianse ceturtdien paziņoja, ka tā negrasās saasināt situāciju Ukrainā, bet vēlas "demonstrēt solidaritāti" un paaugstināt NATO kaujas gatavību, vēsta ASV raidorganizācija "Amerikas Balss".

Alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā.

Vienlaikus NATO nolēmusi "pārskatīt un pastiprināt" aizsardzības plānus. Alianses ģenerālsekretārs gan atteicās precizēt, kur šie papildspēki tiks izvietoti, taču norādīja, ka tiks pastiprinātas gaisa patruļas virs Baltijas jūras, kurp tiks nosūtīti arī jūras papildspēki.

Aliansē pieņemtais lēmums tiks ieviests nekavējoties, turklāt paredzēti arī citi pasākumi, piebilda Rasmusens. Viņš arī uzsvēra, ka NATO būs kopā ar katru sabiedroto, saskaroties ar jebkāda veida draudiem, un apliecināja, ka izziņotie pasākumi pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un alianses mērķim nodrošināt atturēšanas pasākumus.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.

Foto: NATO

Komentāri