Karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru ir sākums drošības pastiprināšanai

фото

Politika | 2014. gada 20. aprīlī plkst. 14:15

Piecu NATO karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru nav pēdējais šīs organizācijas solis Austrumeiropas sabiedroto drošības pastiprināšanai Ukrainas krīzes apstākļos, apliecina Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ziņo LETA.

Karakuģu nosūtīšana uz Baltijas jūru ir otrais NATO solis mūsu drošības interesēs, jo jau iepriekš tika paziņots par pastiprinātu alianses lidmašīnu patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

"Būs vēl vairāki soļi, par kuriem NATO paziņos, un tie tiks īstenoti tuvākajā laikā," skaidro Rinkēvičs, norādot, ka kopumā šāda alianses rīcība ir vērtējama kā apsveicama.

"Tas, kurā brīdī paziņot par nākamajiem soļiem, šobrīd ir NATO virspavēlniecības ziņā, bet, zinot to [pasākumu] paketi, par kuru pirms divām dienām ir vienojušies NATO vēstnieki, es varu tikai apgalvot, ka šis nav pēdējais solis," sacīja Rinkēvičs.

NATO aprīļa vidū pavēstīja, ka nosūta daļu no tās karaflotes ātrās reaģēšanas spēku kuģiem uz Baltijas jūru, tādējādi īstenojot soļus Austrumeiropas sabiedroto aizsardzības nostiprināšanai Ukrainas krīzes apstākļos.

Piecu nelielu kuģu grupa, kurā ietilpst četri mīnu traleri un viens palīgkuģis, tiks nosūtīti uz Baltijas jūru un tur paliks "pārredzamā nākotnē", sacīja NATO jūras spēku pavēlniecības preses pārstāvis.

Karakuģu grupā būs kuģi no Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Igaunijas. Tā ir viena no četrām alianses karaflotes grupām, kas ir pieejamas kā ātrās reaģēšanas vienības.

Komentāri