Streļčenoks ierosina kārtējo disciplinārlietu pret Strīķi (Papildināts) (1)

фото

Politika | 2014. gada 29. aprīlī plkst. 17:18

Papildināta visa ziņa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis kārtējo disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Streļčenoks ierosinājis disciplinārlietu pret Strīķi un disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs jaunpieņemtais KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs bijušais Drošības policijas darbinieks Jānis Roze.

Disciplinārlieta ierosināta, jo Strīķe nav izpildījusi rezolūciju par valsts noslēpuma objektu aizsargāšanu, šodien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē sacīja Streļčenoks. Tas ir saistīts ar to, ka Strīķei neesot pielaides valsts noslēpumam. Tā viņš atbildēja uz deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) jautājumu, par ko tad disciplinārlieta ir ierosināta šoreiz.

KNAB vadītājs arī izteica repliku, ka desmit minūtes pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā informācija ir nonākusi publiskajā telpā. Streļčenoks pēc apakškomisijas sēdes sīkāku informāciju par šo jautājumu mediju pārstāvjiem nesniedza. Viņš arī nekomentēja jautājumu, vai būtu bijis iespējams sagaidīt, kad Strīķe iegūst pielaidi valsts noslēpumam.

Streļčenoks jau apakškomisijas sēdē norādīja, ka viņa laiks ir ierobežots, jo nepieciešams veikt darba pienākumus.

Pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā KNAB paziņoja, ka Strīķei līdz šim brīdim nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot Strīķi amatā, viņai ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.

Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecina, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sastāvā ir KNAB amatpersonas, kuru kompetencē ietilpst šādu faktu izvērtēšana un kuru identitāte ir aizsargājama saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".

Savukārt 16.aprīlī rīkojumu par dienesta pārbaudes sākšanu pret Strīķi parakstījusi otra Streļčenoka vietniece Ilze Jurča, tobrīd - KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja. Dienesta pārbaudi veic Rozes vadītā KNAB Iekšējās drošības nodaļa.

Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā.

Disciplinārlieta ierosināta par rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus un atceļot KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru toreizējai Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei piemērots disciplinārsods. Tāpat disciplinārlieta ierosināta par rīkojumu, ar kuru darbā pieņemta kāda izmeklētāja.

Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā.

Otra disciplinārlieta tika ierosināta par pērn 17.oktobrī, jo netika izpildīts KNAB priekšnieka 2012.gada 17.maija rīkojumā "Par pusgada un gada atskaiti" dotie uzdevumi un nav iesniegtas minētajā rīkojumā noteiktās atskaites par paveikto. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti.

21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidēja izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Komentāri 1
dadzispirms 4 gadiem
aizdomas par to, ka vadiba par visam varem tiecas iegut kontroli par oligarhu un Vaskevica lieta iznemtajiem dokumentiem......