Eksperts: Neiestājoties ES, Latvijai draudētu Krimas liktenis

фото

Politika | 2014. gada 1. maijā plkst. 20:59

Ja Latvija nebūtu izrādījusi interesi par NATO un ES, to, ļoti iespējams, būtu piemeklējis Krimas liktenis, aģentūrai LETA atzina bijušais ārlietu ministrs Rihards Pīks.

Latvijas dalība ES neapšaubāmi ir nesusi stabilitāti un drošību, kā arī skaidrību par valsts nākotni, jo "tolaik mēs vēl bijām zināmā nenoteiktībā", sacīja Pīks, piebilstot, ka ar pieejamo fondu palīdzību, kurus Latvija veiksmīgi ir izmantojusi šo desmit gadu laikā, ir daudz paveikts.

"Ir noasfaltēti ceļi, uzlabota ūdenssaimniecība reģionos un pilsētās, uzceltas vairākas kultūras iestādes, nemaz nerunājot par Latgales vēstniecību "Gors", kura atrodas Rēzeknē," norādīja bijušais ārlietu ministrs, secinot, ka šajā pasaules krīzē, kurā Latvija nav vainojama, ES solidaritāte ir ievērojami palīdzējusi Latvijai.

"Mēs vieni no krīzes nebūtu tikuši ārā. Nosacījumi par finansiālo atbalstu no Eiropas Komisijas bija daudz labāki, nekā varēja citur saņemt," uzsvēra Pīks.

Jautāts, kāda bija situācija laikā, kad Latvija iestājās ES, Pīks norādīja, ka tas bija spraigs gads - valdība krita februārī, un darbu sāka jaunā valdība, kurā Pīks arī tika iecelts par ārlietu ministru.

"Pēc mēneša Latvijai vajadzēja iestāties NATO, bet pēc diviem mēnešiem - ES, taču līdz tam vēl bija palikuši aptuveni 200 likumdošanas akti, kuri bija jāizskata un jāpieņem, kas nebija izdarīts laicīgi. Tolaik daudz tika izdarīts uz vietas, bet strādāts tika arī Briselē. Tas bija spraigs laiks," atminas Pīks.

Foto: mbasic.facebook.com

Komentāri