Latvijā notiek EP vēlēšanas (TEKSTA TIEŠRAIDE), Mixnews.lv

Latvijā notiek EP vēlēšanas (TEKSTA TIEŠRAIDE)

фото

Politika | 2014. gada 24. maijā plkst. 21:09

Sestdien, 24.maijā Latvijā notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās balsošanas iecirkņi strādās no pl.7:00 līdz pl.20:00.

Šodien īpaši sekosim vēlēšanu norisei!

Pl.22:49

Zema vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās palīdzēja diviem konkrētiem politiskiem spēkiem - "Vienotībai" un "Latvijas Krievu savienībai", uzskata Rīgas mērs un partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs.

Tieši šīm partijām, saskaņā ar vēlētāju aptaujām, ir krietni labāks rezultāts nekā bija aptaujās pirms vēlēšanām. Tomēr oficiālie vēlēšanu rezultāti "Saskaņai" parasti ir labāki, nekā to rāda vēlētāju aptaujas, uzsvēra Ušakovs, piebilstot, ka kopumā atšķirība starp pirmo un otro vietu būs minimāla.

Zemo vēlētāju aktivitāti Ušakovs skaidroja ar vairākiem iemesliem. Viņš norādīja, ka visās vēlēšanās pēdējos gados aktivitāte samazinās. "Cilvēki mazāk tic, ka viņi var kaut ko mainīt, piedaloties vēlēšanās," pauda "Saskaņas" līderis.

Vēl viens iemesls ir saistīts ar to, ka Eiropas Parlaments "pats par sevi ierindas iedzīvotājam nav interesants", uzskata Ušakovs. Viņš piebilda, ka aktivitāti ietekmēja arī tas, ka cilvēkiem jābalso konkrētos iecirkņos. Būtiski vēlētāju dalību vēlēšanās ietekmēja arī laika apstākļi, akcentēja Ušakovs.

Pl.20:49

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas kopumā noritējušas bez ievērojamiem starpgadījumiem, tomēr dažos iecirkņos fiksēti kuriozi notikumi, žurnālistiem pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Jaunjelgavā kāds vēlētājs nezināmu iemeslu dēļ sācis grauzt vēlēšanu aploksni un mēģinājis apēst vēlēšanu sarakstus. Savukārt kāds 77 gadus vecs kungs lūdzis vēlēšanas atlikt, lai paspētu iepazīties ar sarakstiem.

Viena iecirkņa darbiniekiem nācies mierināt kādu kundzi, kura bija ļoti sašutusi, ka vēlētājas reģistrācijas numurs iecirknī atšķiras no tā, kas norādīts informatīvajā vēstulē pirms vēlēšanām. Noskaidrojies, ka sieviete paskatījusies iepriekšējo vēlēšanu paziņojumu.

EP vēlēšanu Latvijā laikā nav saņemtas ziņas par tādiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, paziņoja Cimdars. CVK nav saņēmusi sūdzības par gadījumiem, kad kāds vēlētājs nebūtu iekļauts vēlētāju reģistros, ja viņam tur bija jābūt. Visi 952 vēlēšanu iecirkņi ir strādājuši godam, izteicās CVK vadītājs.

Tajā pat laikā tikuši fiksēti vairāki balsošanas procedūras pārkāpumi. Visbiežāk gadījies, ka vēlētājs parakstījies neparedzētajā ailē, bet tas vienmēr ticis laikus konstatēts un fiksēts. Tomēr vienā gadījumā vēlētājs nav varējis novēlēt, jo viņam paredzētā aile jau bijusi aizņemta un nav bijis iespējams konstatēt, kuram paraksts pieder.

Pl.20:43

Gadījumā, ja arī galīgie vēlēšanu rezultāti rādīs, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Eiropas Parlamentā (EP) būs ieguvusi vienu mandātu, tas pats par sevi būs sasniegums, jo pašlaik politiskajam spēkam sava pārstāvja EP nav, norāda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

"Jāpagaida, vai tā tiešām būs," sacīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs, norādot uz nepieciešamību sagaidīt oficiālos vēlēšanu rezultātus.

Pl.20:42

Vēlētāju aktivitāte notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā ir bijusi ļoti zema un vairs nevar cerēt, ka tā sasniegs 40%, bet gan drīzāk svārstīsies ap 30% uz vienu vai otru pusi, atzinis Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars. Tāpat vēlēšanu laikā nav saņemtas ziņas par tādiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Pl.20:24

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā pārliecinoši ir uzvarējusi partija "Vienotība", liecina "Latvijas faktu" sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās vēlētāju aptaujas pie balsošanas iecirkņiem rezultātiem.

Atbilstoši vēlētāju aptaujas datiem par "Vienotību" nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,1%, par "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 5,5%, par "Alternative" - 3%, par "Latvijas attīstībai" - 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību - 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju - 1,4%, bet par pārējām partijām - mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.

Šāda balsu sadalījuma gadījumā "Vienotība" varētu iegūt četrus no astoņiem Latvijai atvēlētajiem EP deputātu mandātiem, bet "Saskaņa", VL-TB/LNNK, ZZS un Tatjanas Ždanokas vadītā LKS iegūtu pa vienam mandātam, tomēr ir sīva cīņa par to, vai "Vienotība" iegūs četras vietas, vai tomēr "Saskaņa" iegūs divas vietas, bet "Vienotībai" paliks trīs mandāti.

Pl.19:14

Šodien Cēsīs kāds jaunietis uzstājīgi vēlējies nobalsot 362.vēlēšanu iecirknī, lai arī viņš bijis reģistrēts citā iecirknī. Jaunietis par visām varītēm vēlējies nobalsot iecirknī, kurā viņš bija ieradies, bet nebija reģistrēts.

Jaunietis ilgstoši neesot sapratis, ka nav iespējams pieņemt viņa balsi Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskolas iecirknī. Jaunietis neesot bijis agresīvs un 362.vēlēšanu iecirkņa darbinieki situāciju atrisinājuši bez policijas iejaukšanās.

Pl.19:06

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā aizrit mierīgi, un arī vienīgajam ziņojumam par balsu pirkšanu policija nav guvusi apstiprinājumu, pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis.

Nekādi incidenti nav konstatēti, izņemot vienu nelikumīgas aģitācijas gadījumu Alūksnē, kur vietējā veikalā konstatēts kādas partijas reklāmas plakāts. Plakāts aizvākts, bet par gadījumu sākta administratīvā lietvedība.

Pl.18:23

Daugavpils vēlētājs Valentīns, kurš jau bija izdarījis savu izvēli, aģentūrai LETA atzina, ka vēlas sagaidīt no Eiropas Parlamenta deputātiem viena skaista saukļa realizāciju - "Godīgi un prātīgi".

"Patlaban situācija ir tāda, ka pie teikšanas lielākoties nonāk vai nu godīgi pamuļķi, vai nu pārāk gudrie, kas rūpējas lielākoties vienīgi par savu interešu īstenošanu," norādīja Valentīns.

Sakot, ka līdzšinējie Eiroparlamenta deputāti atradušies no viņa pārāk tālu, Valentīnam bija grūti novērtēt viņu veikumu. "Tāpat kā es zinu, ka kaut kur atrodas Austrālija, bet nekad tur neesmu bijis, tāpat zinu, ka kaut kur darbojas arī EP deputāti no Latvijas," skaidroja Valentīns. Savukārt vēlētājs Jānis uzskata, ka EP vēlēšanas cilvēkiem ir laba iespēja uzvilkt labas drēbes un iziet sabiedrībā.

Pl.18:17

Visaktīvākie vēlētāji Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Vidzemē ir Carnikavas novadā. Tur līdz pl.16:00 saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nobalsojuši 32,13% jeb 1 531 balsstiesīgais.

Vēlētāju aktivitāte virs 30% ir arī Ikšķiles novadā, kur vēlēšanās piedalījušies jau 30,45% jeb 2 066 cilvēki, un Saulkrastu novadā - 30,09%, jeb 1 426 vēlētāji. Ar vēlētāju pasivitāti Vidzemē izceļas Stopiņu novads, kur, pēc jaunākajiem CVK datiem, balsojuši vien 17,53%, tas ir, 1 127 cilvēki.

Aktivitāte zem 20% pagaidām ir arī Ādažu novadā, kur uz vēlēšanām ir aizgājuši 18,19% jeb 1 258 cilvēki, Gulbenes novadā - 18,52% jeb 3469, Olaines novadā - 19, 82% jeb 2257 vēlētāji un Apes novadā - 19,92% jeb 631 vēlētājs.

Pl.18:11

Pašlaik Rīgā vēlētāji visaktīvākie bijuši vēlēšanu iecirknī Rīgas 25.vidusskolā, Rušonu ielā 6, kur līdz pl.16:00 nobalsojuši 35,7% jeb 1156 cilvēki. EP vēlēšanu iepriekšējās balsošanas dienās un sestdien līdz pl.16:00 šajā iecirknī nobalsojuši 44,7% jeb 1448 vēlētāji.

Nedaudz mazāka aktivitāte ir bijusi Rīgas Mūzikas internātvidusskolā izvietotajā vēlēšanu iecirknī, kur līdz plkst.16 vēlēšanās piedalījušies 30,9% balsstiesīgo. Nākamais aktivitātes ziņā bijis iecirknis bijušajā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā, kur nobalsojuši 24,6% vēlētāju.

Vismazākā vēlētāju aktivitāte bijusi iecirknī Rīgas 75.vidusskolā, kur nobalsojuši tikai 11,2% jeb 339 cilvēki. 12,3% aktivitāte bijusi iecirknī Rīgas 32.vidusskolā, kā arī Rīgas Austrumu izpilddirekcijā.

Pl.18:09

Zemgalē EP iepriekšējās balsošanas dienās un sestdien līdz pl.16:00 visaktīvākie balsotāji bijuši Skrīveru novadā, kur piedalījušies 836 cilvēki jeb 27,15% balsstiesīgo.

Skrīveru novadā kopumā ir 3079 balsstiesīgie. Nākamais aktīvākais bijis Engures novads, kur no 6181 balsstiesīgā iepriekšējās balsošanas dienās un šodien nobalsojis 1501 jeb 24,28%. Vismazākā aktivitāte bijusi Jelgavas novadā, kur no 17 859 balsstiesīgajiem nobalsoja tikai 3121 jeb 17,48%.

Starp lielajām pilsētām Jelgavā no 40 005 balsstiesīgajiem līdz plkst.16 novēlējuši 8732 jelgavnieki jeb 21,83%, savukārt Jēkabpilī no 17 325 nobalsojuši 3409 jeb 19,68%. Skaitliski lielākajā Tukuma novadā no 23 748 balsstiesīgajiem līdz pl.16:00 nobalsojuši 4856 pilsoņi jeb 20,45%.

Pl.17:59

Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruņa operatori saņēmuši vienu zvanu par iespējamu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pieļautu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu aģitācijas pārkāpumu.

Pl.17:54

Uz pl.16:00 Latgalē lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu un Vārkavas novadā, zemākā - Dagdas un Rēzeknes novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkoptā informācija.

Ja Preiļu un Vārkavas novadā savu izvēli uz šo laiku bija izdarījuši attiecīgi 22,6% un 21,28%, tad Dagdas un Rēzeknes novadā - tikai 15,38% un 15,6% balsstiesīgo.

Salīdzinoši augsta vēlētāju aktivitāte reģistrēta arī Rēzeknē un Rugāju novadā, kur nobalsojuši attiecīgi 20,7% un 20,67% balsstiesīgo.

20% slieksni vēlētāju aktivitāte pārsniegusi arī Viļānu un Līvānu novadā, kur savu izvēli izdarījuši attiecīgi 20,65% un 20,39% vēlētāju. Visai kūtri balsotāji bijuši arī Daugavpils novadā, kur savu izvēli izdarījuši vien 15,82% vēlētāju.

Pl.17:16

EP vēlēšanu iepriekšējās balsošanas dienās un sestdien līdz pl.16:00 Latvijā kopumā piedalījušies 348 516 cilvēki jeb 23,67% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Tieši sestdien no pl.7:00 līdz 16:00 uz vēlēšanu iecirkni Latvijā devušies 247 989 cilvēki jeb 16,84% no visiem balsstiesīgajiem.

No balsošanas apgabaliem šajās vēlēšanās pagaidām vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 28,22% vēlētāju. Vispasīvākie ir bijuši vēlētāji Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 18,52% balsstiesīgo.

Pl.17:05

Šajās ēlēšanās balsotāju aktivitāte varētu būt 30-40% robežās un tas nebūt nebūs slikts rādītājs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors politologs Juris Rozenvalds.

Pēc viņa domām, pārāk liela aktivitāte nav prognozējama, bet, ņemot vērā labos laika apstākļus, tas ir likumsakarīgi.

Viņš pastāstīja, ka uz Eiropas fona ar 30%-40% aktivitāti Latvija izskatīsies labi, jo, piemēram, Slovākijā pagājušajās EP vēlēšanās balsojuši tikai 20%, un šogad rādītājs varētu būt vēl zemāks.

"Domāju, visās Eiropas valstīs EP vēlēšanas ir otrās pakāpes vēlēšanas - ne visi saprot, kāpēc tās notiek, un ne visi ar tām saista sev aktuālos jautājumus," sacīja Rozenvalds.

"Manuprāt, nekā traģiska tur nav, ja runājam par mūsu attiecībām ar Eiropas Savienību un Eiropas struktūrām. Turklāt pastāv virkne faktoru, kā situāciju varētu uzlabot," bilda Rozenvalds.

Pl.17:05

Aptuveni puse vēlēšanu iecirkņu invalīdiem un veciem cilvēkiem ir nepieejama, lēš invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

"Apeirona" biedri pievērš pastiprinātu uzmanību iecirkņu pieejamībai, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas un pastāv bažas, ka "iecirkņi atkal būs tie paši". Organizācija uzskata, ka iecirkņus vajadzētu izvietot tikai tajās vietās, kur ir atbilstoša vides pieejamība - pacēlāji un uzbrauktuves. Līdz šim runāts par iecirkņu pieejamību esot ļoti daudz, taču nekāda būtiska reakcija nav sekojusi.

Balodis lēš, ka apmēram puse no iecirkņiem ir nepieejama, un piebilst, ka grūtības iekļūt iecirkņos ir ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet arī veciem cilvēkiem un māmiņām ar bērniem.

"Apeirons" nākamnedēļ apkopos biedru viedokļus par vēlēšanu dienā redzēto un tad par šo problēmu informēs atbildīgās institūcijas, tostarp Centrālo vēlēšanu komisiju.

Pl.17:05

Vēlēšanās piedalījušies 2343 Latvijas cietumos ieslodzītie. Ieslodzījuma vietu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Latvijas ieslodzījuma vietās no 5015 ieslodzītajiem 3495 ir balsstiesīgi pilsoņi. Lielākā aktivitāte bijusi lielākajos cietumos, piemēram, Rīgas Centrālcietumā. Balsošana notikusi bez būtiskiem starpgadījumiem.

Pl.16:15

Mazajā vēlētāju aktivitātē vainojamas valdošās partijas, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL). Jautāta par galvenajiem iemesliem, kāpēc pilsoņi neiet vēlēt, viņa atbildēja, ka cilvēki ir vīlušies EP darbā, tāpēc neredz jēgu atdot savu balsi.

Tāpat viņa norādīja uz politiķu nespēju uzrunāt savus vēlētājus. "Valdošās partijas cerēja, ka viņu aktīvais vēlētājs atnāks tik un tā," sacīja Ždanoka. Taču savu darbu viņa uzskata par padarītu, jo ir pārliecināta, ka viņas vēlētāji būs ļoti aktīvi.

Ždanoka norādīja arī uz pārkāpumiem vēlēšanu procesā. Viņai pienākušas sūdzības par to, ka vēlētājiem nav bijis izsniegts pilns biļetenu komplekts. Pagaidām PCTVL nogaidīs līdz vēlēšanu beigām, apzinās, vai nebija pieļauti vēl kādi pārkāpumi, un izvērtēs, vai ir nepieciešamība vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Pl.16:15

Rīgas Kongresu namā vēl plāno vēlētāju aktivitātes palielināšanos. Vēl viens vēlētāju pieplūdums iecirknī varētu būt šajā stundā līdz pl.17:00 vai mazliet vēlāk, kad rīdzinieki atgriezīsies pilsētā. Pašlaik, pēc vēlēšanu novērotāju teiktā, iecirknī varētu būt nobalsojuši ap 160 cilvēku.

Pl.15:13

Ap pusdienlaiku divos vēlēšanu iecirkņos Ventspilī bijuši īslaicīgi elektrības pārrāvumi, pastāstīja Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Viņa norādīja, ka elektrības padeve pārtrūkusi kabeļu tīkla bojājumu dēļ un AS "Sadales tīkls" šo situāciju operatīvi novērsusi.

Bērziņa pastāstīja, ka kopumā vēlēšanas norisinās bez nopietniem starpgadījumiem. "Salīdzinot ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, patlaban izskatās, ka EP vēlēšanu norise ir krietni mierīgāka," izteicās CVK pārstāve.

Pl.14:53

Drošības policija (DP) saņēmusi informāciju par balsu pirkšanas gadījumu kādā no Latvijas reģioniem. Tagad DP sadarbībā ar Valsts policiju šo informāciju pārbauda. Policija gan neatklāj, kurā reģionā šāda informācija saņemta. Kopumā vēlēšanas aizrit mierīgi, bez nopietniem incidentiem..

DP 24.maija rītā jau bija saņēmusi divus signālus par, iespējams, nelikumīgu aģitāciju, un šī informācija atbilstoši kompetencei nodota Valsts policijai. Ziņots par vienu gadījumu Rīgā un vienu kādā no valsts reģioniem.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, CVK rīcībā patlaban informācijas par šo gadījumu nav. "Bet tas nav neloģiski, jo balsu pirkšanas gadījums ir kriminālnoziegums, kura izmeklēšana ir VP vai DP, nevis CVK kā vēlēšanu administratoru kompetencē," sacīja Bērziņa.

"Tādēļ viss ir darīts pareizi - ja ir aizdomas par šādiem gadījumiem, vēlētājiem ir jāvēršas VP vai DP, bet pēcāk, kad šajās instancēs izvērtēs notikuma ietekmi, jautājums nonāks CVK izlemšanā," sacīja CVK pārstāve.

Pl.14:50

Vēlēšanās katastrofa būtu vēlētāju aktivitāte, kas nepārsniegtu 30%, uzskata sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece politoloģe Iveta Kažoka.

Kažoka sliecas domāt, ka vēlētāju aktivitāte šogad būs mazāka, salīdzinot ar 2009.gada vēlēšanām, kad reizē bija arī pašvaldību vēlēšanas. "Ja izrādīsies, ka nobalsojuši zem 30%, tad tas būs katastrofāli un vajadzēs meklēt īpašu skaidrojumu.

Ja būs virs 40%, es teiktu, ka tas ir ļoti normāli. Ja spriež pēc iepriekšējo vēlēšanu tendencēm, kopējā aktivitāte būs starp 30 un 40%," uzskata Kažoka.

Eksperte atgādināja, ka visā Eiropā ir tendence, ka aktivitāte uz EP vēlēšanām samazinās, un vidējais rādītājs iepriekšējā vēlēšanu ciklā 2009.gadā bija 43%, kas ir par 20 procentpunktiem mazāk nekā pirms 30 gadiem, kad vidējā aktivitāte pārsniedza 60% atzīmi.

"Es būtu pārsteigta, ja Latvijā šoreiz aktivitāte stipri pārsniegtu 40%," piebilda Kažoka.

Pl.14:30

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas dienās un 24.maijā līdz pl.12:00 Latvijā kopumā piedalījies 254 841 cilvēks jeb 17,31% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.

Tieši šodien, 24.maijā, no plkst.7 līdz 12 uz vēlēšanu iecirkni Latvijā devušies 154 327 cilvēki jeb 10,48% no visiem balsstiesīgajiem. No balsošanas apgabaliem šajās vēlēšanās pagaidām vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 20,22% vēlētāju.

Vispasīvākie ir bijuši vēlētāji Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 13,98% balsstiesīgo. Otra zemākā aktivitāte ir bijusi Zemgalē, kur iepriekšējās balsošanas dienās un šodien līdz pl.12:00 vēlēt aizgājuši 15,22% balsstiesīgo. Kurzemē EP vēlēšanās līdz šodienas pl.12:00 piedalījušies 16,02% balsstiesīgo, bet Vidzemē - 18,08%.

Vēlētāji savu izvēli varēja izdarīt arī iepriekšējā balsošanā, kas dažādos laikos notika trešdien, ceturtdien un piektdien. Šajās trīs dienās nobalsoja vairāk nekā 100 000 cilvēku jeb 6,81% balsstiesīgo.

Pl.14:30

Jaunajiem Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētajiem deputātiem svarīgākais uzdevums būtu vienoties par kopīgiem Latvijas mērķiem, nevis dalīties pretējās nometnēs pa partijām un cīnīties savā starpā, atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs [Latvijai un Ventspilij], kurš pie vēlēšanu urnas devies jau 23.maijā.

Līdzšinējiem EP deputātiem šāda vienota redzējuma par kopīgajiem Latvijas mērķiem, pēc Lemberga domām, neesot bijis - viņi, gluži otrādi, viens otru esot apkarojuši.

"Visiem no Latvijas ievēlētajiem deputātiem ir jāvienojas par kopīgiem Latvijas mērķiem, nedrīkst dalīties pa partijām. Ir jācīnās, lai tie lēmumi, kas tiek pieņemti Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, atbilstu Latvijas interesēm, tai skaitā Latvijas zemnieki saņemtu vismaz tikpat lielus platību maksājumus kā grieķi," atzina Lembergs.

Tāpat no Latvijas ievēlētajiem deputātiem būtu jāmeklē sabiedrotie pie lietuviešiem un igauņiem, lai, iespējams, veidotu Eiropas Parlamentā Baltijas valstu frakciju, iespējams, kopā ar somiem, pieļāva Lembergs. Latvijai jo īpaši jācīnās par lielāku atbalstu mūsu lauksaimniekiem, kā arī jāpanāk izdevīgums attiecībā uz CO2 izmešu kvotām, jo Latvija šajā ziņā ir paraugvalsts, kas absorbē vairāk CO2 nekā saražo, norādīja Lembergs.

Saskaņā ar Lemberga priekšstatiem par to, kādai jābūt EP struktūrai, augstākajā palātā visām valstīm būtu vienāda pārstāvniecība: "Pēc manām domām, tie varētu būt pat 10 deputāti no katras valsts. Tātad, ja ir 28 valstis, tad 280 deputāti". Savukārt apakšpalātā būtu proporcionāla dalībvalstu pārstāvniecība - nosacīti līdzīga tai, kāda tā ir pašlaik.

Lembergs atzina, ka neatbalsta ES tālāku paplašināšanos: "Es brīnos, ka Latvijas valdība tikko šajās dienās ir deklarējusi, ka tā atbalsta, piemēram, ka Eiropas Savienībai pievienojas Turcija. Es domāju, ka Turcija absolūti nav gatava pievienoties un ar Turciju nedrīkstētu vispār notikt nekāda veida sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Kāpēc? Turcija ir okupējusi Kipru. Nu, kā - vienus nosoda, bet otrus atbalsta. Kur tad tā morāle?"

Pl.14:21

Pie Valmieras Profesionālajā vidusskolā izvietotā 913.vēlēšanu iecirkņa sastaptie valmierieši no Eiropas Parlamenta deputātiem sagaida lielāku aktivitāti. Kā prioritāra tiek izvirzīta labāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, lauksaimniecība un enerģētika.

Studente Inga Saknīte skaidro, ka viņu satrauc tieši Latvijas enerģētiskā drošība: "Mēs šobrīd esam pilnā mērā atkarīgi no Krievijas. Ņemot vērā politiskos notikumus, man ir baiļu sajūta, ka Krievija atslēgs mums gāzi, ja ES uzliks Krievijai kādas sankcijas. Tas būtu diezgan briesmīgi, jo mums nav nekādu alternatīvo resursu."

Atbildot uz jautājumu par Latvijas EP deputātu spēju ietekmēt lēmumus, Saknīte pauda, ka tā ir diezgan liela, jo EP deputāti ne tikai balso, bet arī veido darba grupas, kur viņiem ir iespēja paust Latvijas nostāju un pārliecināt deputātus no citām ES valstīm. Tādēļ esot svarīgi ievēlēt cilvēkus, kuri pārstāv tieši Latvijas intereses.

Nacionāli noskaņots ir arī pie vēlēšanu iecirkņa sastaptais tirdzniecības jomā strādājošais Andis Šilkins. Viņš neko konkrētu no EP deputātiem nesagaida, vēlēšanās piedalās, jo "galvenais, lai krievvalodīgās partijas netiek pie teikšanas, viņi ir parādījuši, ka par Latviju ļoti neuztraucas". Lai arī Šilkins īpaši neseko EP deputātu darbam, viņš uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš ES finansējuma piesaistei.

Pl.14:16

Kāds Rīgas iedzīvotājs pirms vēlēšanām izvēlējies mainīt balsošanas vietu, lai varētu doties nobalsot uz Lazdonā esošo vēlēšanu iecirkni ar maģisko numuru 666.

Madonas novada Lazdonas vēlēšanu iecirkņa vadītāja Ligita Elksnīte pastāstīja, ka 23.maijā nobalsot uz iecirkni ieradies kāds rīdzinieks. Viņš esot speciāli pieteicis vēlēšanu iecirkņa maiņu, lai varētu nobalsot iecirknī ar numuru 666. Pēc balsošanas viņš par piemiņu esot nofotografējies pie iecirkņa numura.

Savukārt paši vietējie iedzīvotāji šo vēlēšanu iecirkņa numuru vairs neuztverot kā kaut ko īpašu - tāds jau Lazdonā ir gadiem un izbrīnu vairs nevienam neizraisa, kā arī nav nedz baiļu, nedz kādas māņticības.

Pati vēlēšanu iecirkņa vadītāja, uzzinot par šādu numuru, gan sākumā tam neesot noticējusi, jo šo iecirkni vada pirmo reizi. Tomēr, kā viņa pati atzina, šis iecirkni nekā īpaši no citiem neatšķiras.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopoto informāciju Lazdonas pagasta vēlēšanu iecirknī šodien līdz pl.12:00 ir nobalsojuši 33 iedzīvotāji. Kopumā šajā vēlēšanu iecirknī reģistrēti 504 pilsoņi. Kopā ar iepriekšējo balsošanu savu izvēli jau ir izdarījuši 49 iedzīvotāji.

Pl.13:40

Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā izvietotajā 155.vēlēšanu iecirknī lielāko cilvēku aktivitāti cer sagaidīt tuvākajās stundās - līdz pl.14:00.

Pēc viņu teiktā, līdz šim vēlētāju aktivitāte bijusi zemāka nekā pagājušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Negaidītu starpgadījumu vēlēšanu iecirknī nav bijis.

Pl.13:35

Rīgas 13.vidusskolā, 143.vēlēšanu iecirknī, vēlētāji stāv rindā, lai nobalsotu. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka aktivitāte iecirknī vislielākā bijusi no pl.10:00 līdz pl.11:00.

Viņa norādīja, ka balsošanas process notiek ātri. Pēc viņas teiktā, cilvēki acīmredzot jau izvēlējušies, par ko balsot.

Kāda vēlētāja, kura balsot bija ieradusies kopā ar dēlu, atzina, ka savu izvēli bija izdarījusi jau pirms ierašanās iecirknī. Viņa pastāstīja, ka savu balsi atdevusi par tiem kandidātiem, kuriem, viņasprāt, var uzticēties. Vēlētāja galvenokārt spriedusi pēc kandidātu darbiem.

Viņa norādīja, ka uz vēlēšanām devusies, jo tas ir pilsoņa pienākums. Kā ziņots, šodien Latvijā notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. 952 vēlēšanu iecirkņi visā Latvijā būs atvērti līdz pl.20:00.

Pl.13:30

Arī Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) vienību komandieriem uzdots nodrošināt balsošanu tiem karavīriem, kuri šobrīd piedalās mācībās "Namejs 2014".

Iespēja mācību dalībniekiem izpildīt pilsoņa pienākumu tikusi nodrošināta gan iepriekšējās dienās, gan šodien. Cik mācību dalībnieku šādu iespēju izmantojuši nav zināms, jo kopš 23.maija Latvijas teritoriālajos ūdeņos un daudzviet valsts teritorijā sākās NBS apvienoto mācību "Namejs 2014" aktīvā fāze, kurā iekļauts jūras taktiskās grupas un bataljona līmeņa taktiskais vingrinājums.

Mācības sākās 19.maijā, un tajās piedalīsies vairāk nekā 2200 karavīru un zemessargu no regulāro spēku un Zemessardzes vienībām. Latvijas vienībās tiks integrēti arī ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības un Mičiganas pavalsts armijas Nacionālās gvardes 126.kavalērijas pulka bezpilota lidaparātu vada karavīri.

Pl.12:54

Rīgas Kongresu nama vēlēšanu iecirknī balsotāju aktivitāte augusi,pastāstīja vēlēšanu novērotāji.

Vēlētāji īpaši aktīvi bijuši no pl.10:00 līdz pl.11:00, kad iecirknī veidojusies rinda. Pēc novērotāju teiktā, cilvēku pieplūdums iecirknī ir viļņveidīgs, jo pēc lielās aktivitātes iecirknī atkal bijuši vien pāris cilvēku.

Kāda sirmgalve pastāstīja, ka nāk uz vēlēšanām, lai pildītu savu pilsoņa pienākumu. Viņa balsojusi par kandidātiem, ar kuriem pašai saskanējuši uzskati.

Kāds jaunietis pastāstīja, ka šajās vēlēšanās viņam diemžēl nācies balsot par mazāko ļaunumu, jo saviem uzskatiem atbilstošu kandidātu viņš nav redzējis. Jaunietis atzina, ka balsojis par cilvēkiem, kas varētu viņu pārstāvēt Eiropā.

Pl.12:43

Lemjot par deputātu kandidātu sarakstiem Eiroparlamenta vēlēšanās, vēlētāji bieži vien izvēlas dzirdētus uzvārdus, pastāstīja Daugavpils 160.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Ieva Teikmane.

Atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām Eiroparlamenta vēlēšanās iedzīvotāji varbūt ne tik labi pārzina sarakstus un personālijas, nerunājot jau par priekšvēlēšanu programmām vai deputātu kandidātu nodarbēm. Tādēļ visai daudz ir tādu cilvēku, kas balsot nāk tādēļ, ka ir vēlēšanas un, lemjot par atbalstāmajiem kandidātiem, izvēlas dzirdētus uzvārdus.

Tāpat vēlēšanu komisijas darbiniekiem uzmanīgāk nekā citas reizes nākas sekot tam, lai vēlētāji balsošanas urnās nemestu biļetenus bez aploksnēm, jo šādi biļeteni skaitīsies nederīgi, norādīja Teikmane.

Vēlēšanu iecirkņa vadītāja atzina, ka salīdzinājumā ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām vēlētāju aktivitāte ir zemāka, taču cilvēki ir pamodušies, nāk balsot - nav, protams, tā, ka viņi stāvētu rindās, bet nav arī tādu brīžu, kad iecirknī neatrastos kāds no vēlētājiem.

Pl.11:57

Kaut arī patlaban Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā norit bez starpgadījumiem un kurioziem, mācību iestādē izvietotajā 139.vēlēšanu iecirknī un 140.vēlēšanu iecirknī šorīt novēroti vairāki gadījumi, kad cilvēki sajaukuši vēlēšanu iecirkņus.

Kā pastāstīja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas 140.vēlēšanu iecirkņa sekretāre Rita Jeļkina, ja cilvēks ir ieradies savai deklarētajai dzīvesvietai neatbilstošā iecirknī, tad vēlēšanu iecirkņa darbinieki noskaidro, uz kuru iecirkni cilvēks jāsūta, un palīdz viņam to atrast.

"Ir arī gadījumi, kad cilvēkam ir jādodas nevis uz blakus iecirkni, bet gan uz kādu no ārpus Rīgas esošajiem," atzina Jeļkina.

Tāpat viņa pastāstīja, ka vēlētāji iecirknī ierodas viļņveidā, liela apmeklētāju plūsma nav novērojama. "Pirmais apmeklētājs pie mums ieradās pl.7:05. Līdz pl.8:00 nobalsojuši bija 13 vēlētāji, nākamais atskaites punkts, kad sniegsim datus Centrālajai vēlēšanu komisijai, būs pl.12:00" stāstīja iecirkņa sekretāre, piebilstot, ka aktivitāte iecirknī vērtējama kā viduvēja.

"Pēc saraksta paredzēts, ka iecirknī nobalsos 2500 vēlētāju, taču, ņemot vērā to, ka ir karsts laiks un brīvdiena, diezin vai balsotāju būs tik daudz," viņa norādīja, piebilstot, ka salīdzinoši augsta aktivitāte bija manāma iepriekšējās dienās pirms vēlēšanām - šajās trijās dienās iecirknī nobalsojuši 157 cilvēki. Citos gados šīs dienas tik aktīvi netika izmantotas.

Pl.11:39

Daudzi cilvēki ar skepsi raugās uz Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputātu iespējām ietekmēt tur pieņemtos lēmumus un tādējādi virzīt valsts intereses, skaidrojot zemo vēlētāju aktivitāti, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

"Tā nav ārpolitika. Tā ir Latvijas iekšpolitika," teica Āboltiņa, norādot uz EP pieņemto lēmumu nozīmīgumu Latvijas attīstībai. Tāpēc viņa aicināja ikvienu pilsoni izmantot "galvenās tiesības" un atbildīgi izdarīt savu izvēli, jo priekšstats par to, ka mazu valstu EP delegācijām nav iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu vairāk nekā 700 citu deputātu vidū, neesot pareizs, teica Āboltiņa.

Āboltiņa uzsvēra, ka EP deputāti strādā valsts, nevis savu personīgo interešu vadīti.

Āboltiņa neslēpa, ka vēlēšanu urnā iemetusi savas partijas biļetenu. Par to, vai tajā ievilkti plusiņi vai kāds ticis svītrots, viņa nevēlējās atbildēt, tomēr aicināja vēlētājus izrādīt atbalstu sev tīkamajiem kandidātiem, viņu vārda priekšā liekot plusiņu un tādējādi sekmējot viņu iekļūšanu EP, nevis izrādīt savu nepatiku un svītrot.

Saeimas priekšsēdētāja šodien vēlējusi 116.vēlēšanu iecirknī, Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrā.

Pl.11:33

Valmieras Profesionālajā vidusskolā 913. vēlēšanu iecirknī vēlētāju aktivitāte ir mērena, taču dienas vidū tā noteikti pieaugs, teica iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētaja Teiksma Rusmane.

"Neskatoties uz vasaras laiku, aktivitāte ir, par to, kāda tā būs, varēs spriest dienas beigās, bet arī šobrīd kustība notiek," saka Rusmane.

Rusmane atklāja, ka līdz šim brīdim Valmieras profesionālās vidusskolas iecirknī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 300 cilvēki. Šodien aploksni velēšanu urnā iemetuši vairāk nekā 100 vēlētāji, bet iepriekšējās trīs dienās ap 200. Kopumā iecirknī reģistrēti apmēram 2500 cilvēki. Rusmane cer, ka nobalsos vismaz divas trešdaļas no iecirknī reģistrētajiem vēlētājiem.

Iecirkņa priekšsēdētaja novērojusi, ka cilvēki savu izvēli ir izdarījuši jau iepriekš. "Jūtama tāda pārliecība, skaidrība, par ko balsot, jo ilgu laiku cilvēki neuzturas vēlēšanu kabīnēs," saka Rusmane.

Vienīgās problēmas vecākiem cilvēkiem sagādā aplokšņu aizlīmēšana, "Gados veci cilvēki neatšķir balto noņemamo līmlenti, un viņiem jāskaidro, kā aploksni aizlīmēt," teica Rusmane.

Pl.11:28

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš kandidē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, uzskata, ka iedzīvotājiem vajadzētu vairāk skaidrot, kāda ietekme EP ir uz Latviju.

Dombrovskis atzina, ka viens no EP vēlēšanu zemās aktivitātes iemesliem ir tas, ka iedzīvotāji Briseli un Strasbūru uzskata par kaut ko tālu, kas uz Latviju īsti neattiecas.

Viņš norādīja, ka EP loma lēmumu pieņemšanā īpaši palielinājusies pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, un ir jāsaprot, ka arī Latvijas pārstāvji EP var ietekmēt šos lēmumus.

Dombrovskis atzina, ka labs rādītājs būs, ja vēlēšanās piedalīsies vismaz 50% balsstiesīgo. Jautāts par savām izredzēm tikt ievēlētam, viņš teica, ka izvēli izdarīs paši vēlētāji, tomēr Dombrovskis gribētu saņemt pietiekamu balsu skaitu, lai tiktu EP.

Pl.11:20

Salīdzinoši lielā vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās Daugavpilī ir saistīta ar iedzīvotāju aktīvo dzīves pozīciju un rūpēm par to, kas aizstāvēs viņu intereses Eiropas Savienības augstākajā likumdošanas orgānā, pieļāva Daugavpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Anna Kokina.

Kokina atzina, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Daugavpilī sākušās labi, pirmajā stundā pie vēlēšanu urnām devušies 550 vēlētāji. Savukārt 2716 vēlētāji izmantojuši iespēju nobalsot priekšlaicīgi. Kopumā Daugavpilī reģistrēti 60 900 balsstiesīgo.

160.vēlēšanu iecirkņa vadītāja Ieva Teikmane aģentūrai LETA pastāstīja, ka vēlētāju aktivitāte salīdzinājumā ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, protams, ir zemāka, taču cilvēki ir pamodušies, nāk balsot - nav, protams, tā, ka viņi stāvētu rindās, bet nav arī tādu brīžu, kad iecirknī neatrastos kāds no vēlētājiem.

Līdzīgi vēlētāju aktivitāti raksturoja arī 175.vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Jānis Šķipars.

Salīdzinoši augsto daugavpiliešu aktivitāti vēlēšanu iecirkņa vadītājs skaidroja ar vēlmi panākt dzīves apstākļu uzlabošanos. Savukārt tas, ka pašvaldību un Saeimas vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte ir augstāka, pēc Šķipara domām, ir saistīts ar to, ka pašvaldība un Saeima tomēr ir tuvāk nekā Eiropas Parlaments un šo iestāžu darbība ir pārskatāmāka.

Pl.11:15

Šorīt, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rītā, Zemgales lielāko centru iecirkņos vēlētāju aktivitāte novērota mazāka nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, nekādu starpgadījumu vai sūdzību nav bijis, aģentūra LETA uzzināja vēlēšanu komisijās.

Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Biruta Škutāne prognozēja, ka, iespējams, Aizkrauklē aktivitāti varētu veicināt tur notiekošie novada svētki, jo vēlēšanu iecirkņi ir pasākumu norises vietu tuvumā. Citādi aktivitāte pagaidām esot neliela.

Arī Tukuma novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inta Kaminska, Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis, Jelgavas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Dēvics un Dobeles novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Velta Lagzdiņa apstiprināja, ka kopējā aktivitāte novērota zemāka nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, tomēr zināma daļa iedzīvotāju jau nāk un balso.

Dēvics novērojis, ka Jelgavā rīta pusē vairāk nākot gados vecāki cilvēki, pensionāri.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem, Zemgales reģionā no 226 821 balsstiesīgā šodien līdz plkst.8 nobalsojuši 1652 vēlētāji jeb 0,73%, bet pa visu šo nedēļu, šo rītu ieskaitot, Zemgalē nobalsojuši 13 718 vēlētāji jeb 6,05%.

Iepriekšējās dienās, pirms 24.maija, bija nobalsojuši 12 066 jeb 5,32%.

Pl.11:14

Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas pirmajās stundās Drošības policija (DP) nav konstatējusi iespējamu balsu pirkšanu vai kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības.

DP gan saņēmusi divus signālus par, iespējams, nelikumīgu aģitāciju, un šī informācija atbilstoši kompetencei nodota Valsts policijai. Ziņots par vienu gadījumu Rīgā un vienu kādā no valsts reģioniem.

šodien DP strādā pastiprinātā režīmā un aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamu balsu pirkšanu vai kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības.

Lai arī vēlētāju ietekmēšanas vai balsu uzpirkšanas riski Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim ir bijuši zemāki nekā pašvaldību un Saeimas vēlēšanu laikā, DP aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamām nelikumībām - balsu pirkšanu vai rezultātu ietekmēšanu.

Iedzīvotāji par iespējamiem ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi saistītiem pārkāpumiem tiek aicināti vērsties tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai zvanīt 110. Par pārkāpumiem, kas saistīti ar iespējamu balsu pirkšanu vai kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības, var zvanīt uz Drošības policiju pa tālruni 67 208 964.

Pl.10:41 - Lai gan Eiropa ir tālu, mēs varam ietekmēt tās lēmumus, tā šodien pēc nobalsošanas 139.vēlēšanu iecirknī žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Viņa mudināja cilvēkus piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

"Ja cilvēki EP vēlēšanās nepiedalīsies, viņu intereses EP var pārstāvēt politiķi, kurus viņi kā savu pārstāvjus nevēlētos," uzsvēra Straujuma. Ministru prezidente žurnālistiem sacīja, ka viņa kā "Vienotības" pārstāve pati balsojusi par "Vienotību". Straujuma prognozēja, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks EP varētu iegūt trīs līdz četras vietas.

Pl.10:39 - Latvijā EP vēlēšanās gribējuši nobalsot citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Viņa pastāstīja, ka cilvēki nebija iepriekš pieteikušies, tāpēc savu izvēli vēlēšanu biļetenos izdarīt nevarēja. Bērziņa pauda, ka Latvijā dzīvojošie ES valstu pilsoņi, iespējams, atcerējušies, ka iepriekš - 2009.gadā - varēja doties uz jebkuru vēlēšanu iecirkni.

Kāds vīrietis esot vēlējies savu balsi nodot Valkā, bet izrādījies, ka viņš piereģistrēts Igaunijā.

Pl.10:28 - EP vēlēšanās pirmajā stundā vismazākā aktivitāte novērota Baltinavas novadā - tur pie vēlēšanu urnas devušies vien divi iedzīvotāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Kopumā Baltinavas novadā no pl.7:00 līdz 8:00 nobalsojuši 0,19% balsstiesīgo. Baltinavas novadā kā balsstiesīgie ir reģistrēti 1037 iedzīvotāji. Citviet Latgales reģionā vērojama atšķirīga vēlētāju aktivitāte iecirkņos - ir novadi, kur pirmajā stundā vēlētāju skaits bijis zem desmit, tāpat ir novadi un pilsētas, kur pirmajā stundā ieradušies vairāki simti balsotāju.

Latgales reģionā ir reģistrēta liela vēlētāju aktivitāte - no visiem reģioniem, izņemot Rīgu, Daugavpilī pirmajā stundā bijusi arī lielākā vēlētāju aktivitāte - tur nobalsojuši jau 550 cilvēki. Daugavpils novadā līdz pl.8:00 nobalsojuši 120 cilvēki, bet Rēzeknes novadā - 140 cilvēki.

Pl.10:23 - Liepājas cietumā balsošanai EP vēlēšanās pieteikušies 87 ieslodzītie, aģentūru LETA informēja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Balsošana notiks gan cietumā, gan divās Liepājas slimnīcās. Psihoneiroloģiskajā slimnīcā vēlēšanām pieteikušies 22 balstiesīgie pacienti. Tāpat nobalsot būs iespējams Liepājas Reģionālajā slimnīcā, kur izvietots arī atsevišķs vēlēšanu iecirknis.

Pagaidām balsotāju aktivitāte Liepājā vērtējama kā vidēja, atzina vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Viņa cer, ka liepājnieki, apmeklējot Līvas ciema svētku pasākumus pilsētā, pie viena neaizmirsīs arī nobalsot.

Pl.10:12 - Rēzeknē Eiroparlamenta vēlēšanas sākušās ar visai zemu iedzīvotāju aktivitāti, aģentūrai LETA pastāstīja Rēzeknes vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Diāna Pirožkina.

Pirmajā stundā pie vēlēšanu urnām Rēzeknē devušies 213 cilvēki, kas ir stipri vien mazāk nekā iepriekšējās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pieļāva, ka zemā vēlētāju aktivitāte varētu būt saistīta gan ar silto laiku un cilvēku vēlmi atpūsties, gan arī ar mazo interesi par Eiroparlamenta vēlēšanām kā tādām.

Pl.09:55 - Līdz šim 14 cilvēki izteikuši vēlmi nobalsot Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, aģentūrai LETA pastāstīja Ventspils Jaunrades namā ierīkotā vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Dace Frīdenberga, kuras vadītā iecirkņa vēlēšanu komisijas pārstāvji dosies pie slimnīcas pacientiem.

Iespējams, līdz pusdienas laikam pieteiksies vēl kāds balsotgribētājs slimnīcā, pieļāva iecirkņa vadītāja. Frīdenberga atzina, ka šajās vēlēšanu iecirkņu komisijai jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem: "Šogad viss ir elektroniskā veidā - arī vēlēšanu gaitas žurnāls".

Pl.09:33 - EP vēlēšanu pirmajā stundā savu izvēli izdarījuši 10 994 pilsoņi jeb 0,75% no visiem balsstiesīgajiem. No balsošanas apgabaliem vislielākā aktivitāte pirmajā stundā bijusi Vidzemē - 0,83%, kur kopumā nobalsojuši 3339 iedzīvotāji. Vismazāk aktīvie ir bijuši vēlētāji Kurzemē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 0,64% jeb 1281 balsstiesīgais.

Otra zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur pirmajā stundā nobalsojuši 1649 iedzīvotāji jeb 0,72%. Rīgā nobalsojušo skaits no pl.7:00 līdz 8:00 bija 3073 iedzīvotāji, kas ir 0,74% no balsstiesīgo skaita, bet Zemgalē pirmajā stundā kopš vēlēšanu iecirkņu atvēršanas savu izvēli bija izdarījuši 1652 vēlētāji jeb 0,73%.

Līdz ar to, skaitot kopā ar iepriekšējās balsošanas dienām, līdz šodienas pl.8:00 EP vēlēšanās piedalījušies 7,56% balsstiesīgo jeb 111 381 vēlētājs.

Pl.09:11 - Rīdziniekiem problēmas sagādā 53.vēlēšanu iecirkņa atrašana Lomonosova ielā 1 k-19. Minētais vēlēšanu iecirknis izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centra "Kastanis" telpās, taču daudzi nezina, kur tas īsti atrodas, tāpēc vēlēšanu komisijas darbinieki tuvējā apkārtnē ir izlīmējuši norādes ar bultām. Tomēr atrodas cilvēki, kuri šīs norādes ik pa laikam mēģina noraut. Pēc tam tās atkal tiek atjaunotas.

53.iecirkņa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Sandis Pauga aģentūrai LETA atzina, ka lielu vēlētāju aktivitāti šodien negaida. Viņš salīdzināja, ka trīs iepriekšējās balsošanas dienās pilsoņi bijuši aktīvāki nekā šorīt. Darbdienās jau pirms iecirkņa atvēršanas pie durvīm gaidījuši balsotgribētāji, turpretim šodien pl.7:00 pie iecirkņa neviens cilvēks nav novērots.

Pl.08:44 - Kongresu nama vēlēšanu iecirknī pirmais vēlētājs ieradies 15 minūtes pirms tā atvēršanas. Kā aģentūrai LETA pastāstīja vēlēšanu novērotāji, kāda sieviete pie Kongresu nama stāvējusi jau pl.6:45. Viņa vēlējusies nobalsot pēc iespējas ātrāk, lai paspētu uz autobusu.

Kāds vēlētājs pastāstīja, ka ieradiess nobalsot agri, lai nobalsotu pirms došanās prom no Rīgas. Kopā līdz pl.8:00 Kongresu namā bija nobalsojuši trīs cilvēki.

Pl.08:22 - Izdarot savu izvēli EP vēlēšanās, iedzīvotāji nereti ar vēlēšanu iecirkņa pārstāvjiem konsultējušies par to cik, un kāda veida krustiņus ievilkt vēlēšanu zīmē.

Rīgas 108.vēlēšanu iecirkņa vadītājs Ainārs Judeiks aģentūrai LETA pastāstīja, ka pie iecirkņa darbiniekiem iepriekšējās balsošanas dienās vērsušies iedzīvotāji, prasot izstāstīt, vai šajās vēlēšanās drīkst ievilkt tikai vienu krustiņu pretī attiecīgajam kandidātam, un dažs bijis izbrīnīts, ka var likt vairākus plusiņus - cik kandidātiem vien vēlas. Tāpat daži konsultējušies, kāda veida plusiņš jāliek.

Pl.08:04 - Šorīt pie vēlēšanu iecirkņa sastaptie ventspilnieki no EP sagaida lielāku atbalstu Latvijas lauksaimniecībai.

"Pirmkārt, es sagaidu kaut ko vairāk lauksaimniecībai," aģentūrai LETA atzina pensionāre Magdalēna Puhova, kura šorīt bija viena no pirmajām balsotājām Ventspils Jaunrades namā ierīkotajā vēlēšanu iecirknī.

Viņasprāt, cilvēki nepamatoti no EP deputātiem sagaida tādu jautājumu risināšanu, kas nemaz nav EP kompetencē: "Nu ko jums dos Eiropas Parlaments kultūrā? Tas tepat uz vietas ir jārisina, bet ir jautājumi, ko jārisina Eiropas Parlamentā - pirmkārt jau lauksaimniecība. Nu nerisinās tur tādas lietas, kā pensijas, ko varbūt cilvēki cer," atzina Puhova.

Tikmēr kā atzina Ventspils Jaunrades namā ierīkotā 260.vēlēšanu iecirkņa priekšniece Dace Frīdenberga, šorīt vēlētāju aktivitāte vērtējama kā samērā zema.

Pl.07:52 - Rīgas Andreja Pumpura 11.pamatskolā izvietotā 46.vēlēšanu iecirkņa darbinieki Ķengaragā šodien lielu pilsoņu aktivitāti neprognozē un ir gatavi sagaidīt daudz neapmierinātu vēlētāju.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja 46.iecirkņa Vēlēšanu komisijas loceklis Andris Linde, balsotāji varētu būt neapmierināti ar viņiem piešķirto iecirkni. Linde skaidroja, ka līdz šim vietējiem iedzīvotājiem katram bijis cits iecirknis, un sagaidāms, ka cilvēki nebūs pamanījuši, ka šoreiz viņiem jāvēl citur.

Pl.07:44 - EP vēlēšanu laikā Drošības policija (DP) strādā pastiprinātā režīmā un aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamu balsu pirkšanu vai kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības. Iedzīvotāji par iespējamiem pārkāpumiem tiek aicināti vērsties tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai zvanīt 110.

Pl.07:32 - Līdz pl.7:15 Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcībā nebija ziņu, ka kāds iecirknis nebūtu laikā atvērts vai būtu notikusi kāda aizķeršanās, līdz ar to var pieņemt, ka pagaidām viss norit, kā plānots, aģentūrai LETA sacīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pl.07:20 - Īsu brīdi pirms pl.7:00 pie Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā izvietotā 1.iecirkņa nebija neviena vēlētāja. Arī 3.iecirknis, kas izvietots Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā vēra durvis bez vēlēt gribētājiem. Kā skaidroja iecirkņa darbinieki, šajās vēlēšanās rīta agrumā visvairāk cilvēku noteikti esot Rīgas guļamrajonos izvietotajos iecirkņos.

Dažas minūtes pēc iecirkņa atvēršanas ieradās pirmais vēlētājs, kurš, starptautisko novērotāju uzraudzīts, nobalsoja. Tas bija students Mārtiņš, kurš aģentūrai LETA pauda cerību, ka citi pilsoņi sasparosies un atnāks līdz vēlēšanu iecirkņiem.

Pl.7:00 - Šorīt pl.7:00 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma.

Komentāri