Koalīcija vienojas ratificēt Eiropas Sociālās hartas punktus trūkuma un nevienlīdzības mazināšanai, Mixnews.lv

Koalīcija vienojas ratificēt Eiropas Sociālās hartas punktus trūkuma un nevienlīdzības mazināšanai

фото

Politika | 2013. gada 11. februārī plkst. 19:12

Beidzot panākta vienošanās par atbalstu to Eiropas Sociālās hartas punktu ratificēšanai, kas nosaka tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību, par ko iepriekš notikušas diskusijas un hartas ratificēšanas jautājums Saeimā tā dēļ vairākkārt atlikts, žurnālistiem pēc Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), ziņo BNS.

Hartas 30.pantā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi.

Premjers paskaidroja, ka pantu par nevienlīdzības mazināšanu ir iespējams ratificēt, jo pie tā jau pašlaik tiekot strādāts.

Labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") norādīja, ka hartā nav minēti konkrēti pasākumi, kas veicami konkrētā laikā, bet tā ir valsts labas gribas demonstrēšana koordinētas rīcības virzībā.

"Vienas atbildes, kas būtu tā brīnumnūjiņa vai burvju recepte, kura varētu samazināt nevienlīdzību un nabadzību uz [šo] dienu Latvijā, protams, nav. Tas ir pasākumu kopums, tam ir jābūt koordinētam un pārresoru," uzsvēra labklājības ministre.

Koalīcija ir vienojusies ratificēt hartas punktus, kas attiecas uz nevienlīdzības mazināšanu, taču vēl aizvien nevar ratificēt to pantu, kas nosaka tiesības uz atalgojumu, kurš nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus, un neratificēs arī pantu par vecu cilvēku tiesībām uz sociālo aizsardzību.

Virknei punktu ir būtiska fiskālā ietekme, piemēram, punktam par atalgojuma līmeņiem, tostarp minimālās algas lielumu, tāpēc ir jāskatās, kāda ir situācija kaimiņvalstīs, jo Latvija nevar ar algām virzīties pilnīgi atrauti no kaimiņvalstīm un ekonomiskās attīstības, teica Dombrovskis.

Viņķele arīdzan sacīja, ka taisnīgs atalgojums jebšu minimālā alga ir ļoti ekonomiskas kategorijas un uzņēmēji ir argumentējuši, ka "minimālas algas lielumam ir saistība ar ekonomikas efektivitāti un, nosakot pārāk strauji minimālās algas pieaugumu, mēs varam riskēt ar bezdarba pieaugumu". Līdz ar to Labklājības ministrija šajā jautājumā ir piesardzīga, atzina ministre.

Jautājums par Eiropas sociālās hartas ratificēšanu iekļauts Saeimas ceturtdienas plenārsēdes darba kārtībā, bet iepriekš jau divas nedēļas pēc kārtas tas ticis atlikts. Partiju pārstāvji to skaidrojuši ar nespēju vienoties par atsevišķu pantu punktu ratificēšanu.

Latvija, apņemoties aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, hartu parakstījusi 2007.gada 29.maijā.

Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965.gada 26.februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. 1997.gada 29.maijā Latvija parakstīja hartu un 1991.gada protokolu ar hartas labojumiem. 2003.gada 26.septembrī stājās spēkā 1991.gada protokols ar hartas labojumiem.

Pārskatītajā hartā ir iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gada hartā un tās 1988.gada papildu protokolā, paplašināta šo tiesību darbības joma, kā arī ir iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Pašlaik hartu pilnā apmērā ratificējušas vien dažas valstis.

Foto: no vietnes irishtimes.com

Komentāri