Polija tur īkšķus, lai Latvija varētu ieviest eiro

фото

Politika | 2013. gada 13. februārī plkst. 17:28

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis

Latvijas piemērs, ieviešot vienoto Eiropas valūtu, Polijai būs ļoti būtisks, un Varšava tur īkšķus par Rīgas pievienošanos eirozonai, trešdien kopīgā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) žurnālistiem sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

"Tas, kā jūs ieiesiet eirozonā, būs svarīgs rādītājs un arguments mūsu publiskajās debatēs. [..] Turam par jums īkšķus un atbalstām jūs. Ceram, ka jums izdosies, jo tad mūsu cerības uz panākumiem neapšaubāmi pieaugs," sacīja Polijas ārlietu ministrs.

Viņš teica, ka Polija arī ir apņēmusies iestāties eirozonā, taču patlaban tam vēl nav gatava, proti, netiek izpildīti Māstrihtas kritēriji un nepieciešamas izmaiņas likumos.

"Ar zināmu skaudību es skatos uz to, ka Latvija jau ir izpildījusi ekonomiskos kritērijus, lai iestātos eirozonā," norādīja Polijas ārlietu ministrs, minot, ka viņa valsts līdzīgi kā Latvija grib būt Eiropā starp lēmējiem, proti, atrasties "visšaurākajā integrācijas lokā".

Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka Latvija jau tagad izpilda visus Māstrihtas kritērijus un tuvākajā laikā lūgs Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu par atbilstību eirozonas kritērijiem.

"No ekonomiskā un finansiālā viedokļa mēs tiešām neredzam nekādus šķēršļus, lai pievienoties eirozonai," sacīja Rinkēvičs.

Ministrs pauda cerību, ka Eiropas Savienības Padomē jūnija beigās visas 27 dalībvalstis atbalstīs Latvijas iestāšanos eirozonā.

"Mums nav tādu indikāciju, ka kāds būtu nostājies pret. Ļoti gribās cerēt, ka 2014.gada 1.janvāris būs tā diena, kad Latvija ieviesīs eiro," teica Rinkēvičs.

Jāpiebilst, trešdien oficiālā vizītē Latvijā ieradies Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Vizītes laikā viņš tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V), Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Tāpat Polijas ārlietu ministrs apmeklēja Okupācijas muzeju un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Saeimas spīķere Solvita Āboltiņa, tiekoties ar Polijas ārlietu ministru, uzsvera, ka Latvija un Polija ir ciešas partneres, un abas valstis raksturo intensīvs politiskais dialogs un ļoti aktīva sadarbība ekonomikā, aizsardzībā, kā arī kultūrā un izglītībā.

Āboltiņa īpaši uzsvēra Latvijas un Polijas parlamentārās sadarbības nozīmi un akcentēja ciešās un draudzīgās attiecības gan parlamentu vadības, gan deputātu līmenī.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka labs pamats veiksmīgam dialogam abos parlamentos ir izveidotās deputātu sadarbības grupas. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī nepieciešamību veicināt kontaktus starp parlamentu nozaru komisijām, īpaši abu valstu parlamentu Ārlietu komisiju un Eiropas lietu komisiju līmenī.

Vērtējot valstu divpusējās attiecības, Āboltiņa sacīja, ka Latvijas un Polijas sadarbības pamatā ir Latvijas aktīvā poļu kopiena.

"Poļi Latvijā dzīvo gadsimtiem ilgi un ir būtiska mūsu kultūras identitātes sastāvdaļa," norādīja Āboltiņa, uzsverot, ka Latvija augstu vērtē poļu kopienas ieguldījumu gan neatkarības atgūšanā, gan mūsdienās.

Pārrunājot poļu skolu darbību Latvijā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Latvija vienmēr bijusi konsekventa, atbalstot izglītības iegūšanu arī minoritāšu valodās. Tas ir būtisks priekšnoteikums savas kultūras identitātes saglabāšanai, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus atzīmējot, ka abām valstīm tas palīdzējis veidot ciešu sadarbību kultūrā un izglītībā.

Komentāri