Latvijas prezidents un Īrijas pirmās amatpersonas uzsver mazo valstu lomu ES nākotnē

фото

Politika | 2013. gada 14. februārī plkst. 09:50

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Īrijas pirmās amatpersonas trešdien tikšanās laikā uzsvēra mazo valstu lomu Eiropas Savienības (ES) nākotnē, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

Vienas dienas vizītē Īrijā Bērziņš tikās ar Īrijas vadītājiem - prezidentu Maiklu Higinsu un premjerministru Endu Keniju, lai pārrunātu valstu divpusējās attiecības un aktualitātes ES. Abās sarunās Valsts prezidents saņēma Īrijas vadītāju viennozīmīgu atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eiro zonai, kā arī iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības (OECD) organizācijā.

"Ja Latvija kļuva par ES dalībvalsti laikā, kad Īrija bija prezidējošā valsts ES Padomē, tad kādēļ lai Latvija nesaņemtu pozitīvus lēmumus par eiro zonu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju šajā Īrijas prezidentūras laikā," uzsvēra Bērziņš, pateicoties Īrijai par līdzšinējo atbalstu.

Novērtējot Īrijas dalību ES, kas aizsākās 1973.gadā, abi Īrijas vadītāji to viennozīmīgi atzina par pozitīvu pieredzi, kas valstij nesusi vairākus ieguvumus, tostarp, sabiedrības dzīves līmeņa izlīdzināšanos.

Vienlaikus Īrijai līdzīgi Latvijai ir nācies vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem budžeta deficīta un apjomīgo parādsaistību dēļ. 2010.gadā Īrija bija spiesta vērsties pie ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardus eiro (60 miljardus latu).

Šai sakarībā Īrijas premjerministrs atzina, ka Īrija tāpat kā Latvija ir godprātīgi pildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus valsts izdevumu samazināšanas, reformu un banku sektora restrukturizācijas jomās, kas arī šobrīd Īrijai ir ļāvis daļu uzņemto parādsaistību pārfinansēt uz izdevīgākiem nosacījumiem.

Šobrīd Īrijā ir ceturtais augstākais valsts parāda līmenis ES, kas 2012.gada decembrī sasniedza 117% no IKP, bezdarbs ir 14,4% apmērā, kas lielā mērā stimulē šīs valsts iedzīvotāju emigrāciju uz citām valstīm, galvenokārt, ārpus ES robežām. Šai sakarībā Valsts prezidents Bērziņš atzina, ka Latvijai kā mazai valstij iedzīvotāju izceļošana ir dramatiski nozīmīgs jautājums, kas jārisina nekavējoties, jo laika tam paliek arvien mazāk.

Īrijas prezidents un Latvijas Valsts prezidents pauda vienotu viedokli par ES mazo valstu sadarbības nozīmi ES nākotnes kontekstā, īpaši uzsverot Latvijas un Īrijas līdzības gan vēsturiskajā, gan ģeopolitiskajā skatījumā, kas tuvina mazas tautas un ļauj veidot ciešāku izpratni nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Valstu vadītāji bija vienisprātis par mazo tautu pamatvērtību, tai skaitā, valodas nozīmi to saglabāšanā. Īrijas prezidents īpaši izcēla faktu, ka īru valoda, kas globalizācijas ietekmē no Īrijas ikdienas saziņas pakāpeniski izzuda, šobrīd ir viena no ES oficiālajām valodām, ko atkal māca skolās un kurā raida gan viens no Īrijas televīzijas, gan radio kanāliem.

Vienlaikus Īrijas prezidents piebilda, ka liela nozīme Īrijas valstī ir dažādu nacionālo minoritāšu cilvēku vienotai izpratnei un skatījumam uz Īrijas nākotni. Arī Latvijas Valsts prezidents atzina, ka Latvija kā valsts, kurā līdzās latviešiem dzīvo vairākas nacionālās minoritātes, augstu novērtē to nozīmi Latvijas valsts veidošanā un nākotnē, īpaši pasvītrojot faktu, ka Latvijā ir septiņas nacionālo minoritāšu skolas, kuras atbalsta valsts.

Vērtējot ES nākotnes perspektīvas, valstu vadītāji vienojās, ka Eiropu nedrīkst nosacīti dalīt vājajos un stiprajos, jo šāda pieeja ES var maksāt augstu cenu. Turklāt ES jau šobrīd būtu jāpaplašina sadarbību ar Eiropas kaimiņvalstīm - Austrumu partnerībā, Centrālāzijā, kā arī ar Turciju.

Valsts prezidents Bērziņš izteica aicinājumu Īrijas vadītājiem apmeklēt Latviju 2014.gadā, kad Rīga būs ES kultūras galvaspilsēta, kā arī pievienot šim notikumam Īrijas kultūras pienesumu. Īrijas vadītāji izteica pateicību par uzaicinājumu, bet premjerministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību vizītes laikā abām valstīm dalīties pieredzē, kas iegūta krīzes pārvarēšanas laikā. Tāpat Īrijas vadošās amatpersonas augsti novērtēja Latvijas valsts piederīgo ieguldījumu Īrijas ekonomikā, strādājot un dzīvojot šajā valstī.

Komentāri