Ratificējot Eiropas Sociālo hartu, Saeima tomēr neatzīst strādājošo tiesības uz pienācīgu algu, Mixnews.lv

Ratificējot Eiropas Sociālo hartu, Saeima tomēr neatzīst strādājošo tiesības uz pienācīgu algu

фото

Politika | 2013. gada 14. februārī plkst. 11:16

Saeimas deputāti šodien ratificēja pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, taču neatzina strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš norādījis, ka hartā ir vairums punktu ar ļoti būtisku fiskālo ietekmi, piemēram, par atalgojuma līmeni, tostarp minimālo algu. "Šeit jāskatās, kāda ir situācija kaimiņvalstīs, un mēs nevaram ar algām virzīties pilnīgi atrauti no kaimiņvalstīm un ekonomiskās attīstības," sacīja valdības vadītājs.

Taču saskaņā ar koalīcijas iepriekš panākto vienošanos šodien tika ratificēts pants par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Šī panta ratifikāciju iepriekš bija rosinājusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) iepriekš žurnālistiem sacīja, ka pants par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību paredz koordinētu rīcību nabadzības risku mazināšanai. Pēc krīzes pārvarēšanas ir īstais brīdis runāt par pārresoru mērķēti virzītu politiku nabadzības apkarošanai, uzskata ministre.

Saeima hartas 4.pantu (Tiesības uz taisnīgu atalgojumu) ratificēja tikai daļēji. Parlaments atzina strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu, ar izņēmumiem atsevišķos gadījumos, un strādājošo vīriešu un sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgas vērtības darbu.

Tāpat tiks atzītas visu strādājošo tiesības uz pieņemamu termiņu, kurā tiek paziņots par darba attiecību izbeigšanu. Savukārt atskaitījumi no darba algas tiks pieļauti tikai tajos apstākļos un tai apjomā, ko nosaka nacionālā likumdošana vai normatīvie akti vai kas ir noteikti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos.

Tomēr Saeima neatbalstīja 4.panta 1.punktā paredzētās strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Visu 4.panta ratifikāciju bija rosinājusi SC.

Iepriekš to rosināja arī VL-TB/LNNK, taču vēlāk nacionālā apvienība šo priekšlikumu atsauca.

Neviena no hartas līgumslēdzējām pusēm nevar ratificēt, akceptēt vai apstiprināt pārskatīto hartu, neuzskatot sev par saistošiem vismaz tos nosacījumus, kas atbilst attiecīgajiem hartas nosacījumiem. Ņemot vērā minēto, Latvijai šodien ratificēja šādus dokumenta pantus: 1.pantu (Tiesības uz darbu), 5.pantu (Tiesības biedroties) 6.pantu (Tiesības slēgt kolektīvus līgumus), 8.pantu (Strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesības uz aizsardzību), 9.pantu (Tiesības uz arodorientāciju), 11.pantu (Tiesības uz veselības aizsardzību), 13.pantu (Tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību), 14.pantu (Tiesības izmantot sociālās labklājības dienestu pakalpojumus), 16.pantu (Ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību).

Latvija ratificēja arī 2.pantu (Tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem), 3.pantu (Tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem), 10.pantu (Tiesības uz arodapmācību), 15.pantu (Invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē), 17.pantu (Bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību), 20.pantu (Tiesības uz vienlīdzīgām tiesībām un attieksmi nodarbinātības un darba jautājumos bez diskriminācijas dzimuma dēļ), 21.pantu (Tiesības uz informāciju un konsultācijām) un 22.pantu (Tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā).

Tāpat valsts uzņemsies saistības attiecībā uz 24.pantu (Tiesības uz aizsardzību darba saistību izbeigšanas gadījumos), 25.pantu (Strādājošo tiesības uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā), 26.pantu (Tiesības uz cieņu darbā), 27.pantu (Tiesības strādājošajiem ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi), 28.pantu (Strādājošo pārstāvju tiesības uz aizsardzību darba saistībās un no tām atkarīgajās funkcijās), 29.pantu (Tiesības saņemt informāciju un konsultācijas par kolektīvo štatu samazināšanu)

Tikai daļēji Latvija par valstij saistošu uzņemsies 12.panta (Tiesības uz sociālo drošību), 18.panta (Tiesības uz apmaksātu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā), 19. panta (Migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesības uz aizsardzību un palīdzību) un 31.panta (Tiesības uz dzīves vietu) ievērošanu.

Netika atbalstīts SC priekšlikums uzņemties arī hartas 23.panta (Vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību) saistības. Šo ideju iepriekš virzīja arī VL-TB/LNNK, taču vēlāk to atsauca.

Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965.gada 26.februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis.

1997.gada 29.maijā Latvija parakstīja hartu un 1991.gada protokolu ar hartas labojumiem. 2003.gada 26.septembrī stājās spēkā 1991.gada protokols ar hartas labojumiem.

Pārskatītā harta tika atvērta parakstīšanai 1996.gada 3.maijā un stājās spēkā 1999.gada 1.jūlijā pēc tās ratificēšanas Francijā, Itālijā, Rumānijā un Slovēnijā. 2007.gada 29.maijā Strasbūrā (Francijā) labklājības ministre parakstīja 1996.gada 3.maija pārskatīto hartu.

Pārskatītajā hartā ir iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gada hartā un tās 1988.gada papildu protokolā, paplašināta šo tiesību darbības joma, kā arī ir iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Foto: no vietnes reevesifa.com

Komentāri