Prezidents Latvijas partiju sistēmu nevar nosaukt par stipru

фото

Politika | 2015. gada 23. februārī plkst. 16:47

Latvijas partiju sistēmu nevar nosaukt par stipru, savā uzrunā starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

"Diemžēl mūsu partiju sistēmu nevar nosaukt par stipru. Tā ir veidošanās stadijā. Partiju sistēmai nav spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā, un tādēļ vairums iedzīvotāju pamatoti uzskata, ka partijas nepārstāv sabiedrības intereses. Mūsu partijas ir mazas un vairākums ar īsu mūžu.

Nereti tās tiek dēvētas par interešu grupām. Rezultātā partijas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst vienaldzīgi pret politiskajiem procesiem vai pieslienas populistiem," norādīja prezidents.

Viņš skaidroja, ka tieši iepriekšminētā dēļ pagājušā gada novembrī Saeimai iesniedza likumdošanas iniciatīvu politisko partiju stiprināšanai, jo politiskās partijas ir pamats, kurā sakņojas parlamentārā sistēma.

Prezidents arī uzsvēra, ka politiskajām partijām jādarbojas ar mērķi pārstāvēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras personu grupu intereses. "Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka politiskās partijas ir viena no biedrošanās brīvības formām, kas ir īpaši svarīga demokrātijas funkcionēšanai," piebilda prezidents.

Bērziņš uzrunā arī minēja, ka, lai efektivizētu valsts pārvaldi, bieži ir runāts par iespējamām izmaiņām attiecībās starp valsts varas atzariem, informēja Prezidenta preses dienestā.

"Es pirms aptuveni pusotra gada piedāvāju likumdošanas iniciatīvu, kura paredzēja ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu, mainīt ministru iecelšanas kārtību un paaugstināt parlamentāro sekretāru lomu. To nepieciešams darīt, lai tuvinātu Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim. Mums vajadzīga stiprāka un efektīvāka izpildvara, ar lielākām ministru prezidenta pilnvarām. Piedāvātās izmaiņas Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas Kārtības rullī paredz pārskatīt parlamenta, valdības un Valsts prezidenta kompetenci," skaidroja prezidents.

Viņš gan atzina, ka šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopējo politisko kārtību valstī, tomēr tie ir būtu soļi attīstības virzienā. Viņš arī uzsvēra, ka to rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un bezmērķīgie politiskie cīniņi kaut nedaudz tiktu mazināti.

Komentāri