Ierēdņi gandrīz visās ministrijās saņem lielāku algu nekā premjere

фото

Politika | 2015. gada 2. aprīlī plkst. 11:06

Šā gada februārī visās Latvijas ministrijās, izņemot Veselības ministriju (VM), pelnošākajam ierēdnim atalgojumā "uz rokas" izmaksāts vairāk nekā Ministru prezidentei, raksta "Latvijas Avīze".

Minētais liekot aizdomāties, kāda jēga ir likuma normai, kas nosaka, ka valsts institūciju amatpersonu mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 2900 eiro.

"Latvijas Avīze" raksta, ka pelnošākais kādas ministrijas ierēdnis februārī pēc nodokļu nomaksas saņēmis 5437,01 eiro, kas ir par apmēram 3000 vairāk nekā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), nemaz nerunājot par pašiem ministriem.

Atalgojuma ziņā darbiniekiem iekārojamākās esot Finanšu un Ekonomikas ministrija. Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā vairāki desmiti ierēdņu februārī nopelnījuši virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Līdzīga situācija ir arī Ārlietu ministrijā, taču tur neviena ierēdņa alga nesasniedz 3000 eiro, kamēr Finanšu, Ekonomikas, Kultūras, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šāda alga nav retums, raksta "Latvijas Avīze". IZM gan pelnošākie ierēdņi ikdienā uzturoties un strādājot Briselē, un tas nozīmē, ka viņiem kā atašejiem tiek maksāts arī pabalsts. IZM esot arī viena no nedaudzajām ministrijām, kas norāda, kādas piemaksas veiktas ierēdņiem.

IZM pārstāves Liena Grošteina un Iveta Zariņa laikrakstam pastāstījušas, ka ierēdņu algu nosaka kvalifikācijas pakāpe, ko veido divi komponenti - darbinieka darba izpildes novērtējums un profesionālā pieredze, kas ir būtiska iestādes funkciju veikšanai. Atlīdzībā ietilpstot darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājuma nauda. Bet darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un Atlīdzības likumā noteikto izdevumu segšana.

Šādu skaidrojumu laikrakstam sniegusi arī Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane. Viņa arī papildinājusi, ka valsts institūciju amatpersonu mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 2900 eiro. Taču visās ministrijās, izņemot VM, vismaz februārī pelnošākais ierēdnis algā un piemaksās "uz rokas" saņēmis vairāk nekā Ministru prezidente, un tas liek aizdomāties par šā likuma jēgu, raksta "Latvijas Avīze".

Laikraksts arī uzsver, ka neviena ministrija neatšifrē, kā veidojas atlīdzība katram darbiniekam, proti, cik liela ir piemaksa, naudas balva vai prēmija. Tikai dažas ministrijas norādījušas, kuriem darbiniekiem izmaksāts atvaļinājuma pabalsts. Tāpēc esot grūti saprast, cik liela pamatalga ir katram darbiniekam.

Komentāri