Eksperti: Valsts prezidenta vēlēšanas ir "miglā tītas"

фото

Politika | 2015. gada 16. aprīlī plkst. 15:47

Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas izskatās "miglā tītas", vērtējot Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanos, kā arī tai vēlāk sekojošo ievēlēšanu, publiskā diskusijā par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un kritērijiem kandidātu atlasei uzsvēra vairāki eksperti - pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ziņo LETA.

"Saeima nespēj savu darbu izdarīt kvalitatīvi, un nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem kandidāti tiek izraudzīti. Tā kā Valsts prezidenta amats ir reprezentatīvs, nepietiek ar to, ka prezidentu izraugās politiskie spēki, šajā procesā jāiesaista arī sabiedrība. Sabiedrībai ir tiesības izteikt viedokli, un Saeimai tas ir jāņem vērā," sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs.

Pēc Jankova domām, būtisks ir kandidātu izraudzīšanās process un kandidātu iepriekšējā reputācija. Turklāt, pēc viņa domām, tie Valsts prezidenta amata kandidātu vārdi, kas patlaban figurē medijos, nebūs īstie kandidāti. "Tur ir tirgus, un šī tirgus rezultātā var iznākt kompromiss, ar kuru neviens nebūs apmierināts, un nabaga Valsts prezidentam nāksies pierādīt no nulles, ka viņš ir spējīgs šo amatu ieņemt. Taču gan ievēlēšanas, gan izraudzīšanās procesā vajadzētu nonākt līdz tam, ka sabiedrība šo prezidentu atzīst," sacīja Jankovs.

"Delnas" direktors norādīja, ka procesam jābūt atklātam, partijām jāsaprot, ka sabiedrība ir devusi mandātu strādāt tās labā. "Dažbrīd rodas sajūta, ka partiju starpā pastāv negodprātīga vienošanās, aizdomas par korupcijas riskiem. Svarīgi, lai deputāti, izvēloties prezidentu, ir objektīvi un neatkarīgi no tirgus vienošanās un analizē kandidātu spējas būt par prezidentu," sacīja Jankovs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka sabiedrība ir noilgojusies pēc Valsts prezidenta, ar kuru varētu lepoties. "Pēc tāda, kas būtu apveltīts ar spēcīgu argumentāciju un spēj pārstāvēt Latviju starptautiski. Turklāt mums nav paveicies ne tik daudz ar prezidentu, bet ar procesu, kā Valsts prezidents tiek izraudzīts," sacīja Jankovs.

Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele norādīja, ka tas, kā tiek meklēts Valsts prezidenta amata kandidāts, neatbilst Satversmei. Turklāt atbilstoši Satversmei prezidents nevar būt partejiski politiska amatpersona. "Ja gribam izskatīties nopietni gan Latvijā, gan starptautiski, tad, meklējot kandidātu Valsts prezidenta amatam, jāņem vērā, vai viņš spēs pildīt Satversmē noteiktās funkcijas, būt politiski neitrāls un spēs sniegt sabiedrībai viedokli par lēmumiem," sacīja Ziemele.

Pēc viņas domām, Satversmes ietvaram ir jābūt kā atskaites punktam. Meklēt partiju interesēm atbilstīgu kandidātu ir pret Satversmi. Turklāt cilvēkiem ir jābūt iespējai uzklausīt šos kandidātus, lai zinātu, vai viņu intereses tiks pārstāvētas. "Tas nekas, ka kandidātu ievēlēs Saeima," sacīja Ziemele.

Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe norādīja, ka pēdējā laikā nopietnos jautājumos sabiedrības līdzdalība izskatās pēc tāda kā "ķeksīša pasākuma". Sabiedrība ir paudusi attieksmi jautājumā par Valsts prezidenta ievēlēšanu, taču iecere par tautas vēlētu prezidentu atbalstīta netiek. "Bieži vien politiķi izdomā argumentus, lai sabiedrībai nebūtu iespējas kvalitatīvi līdzdarboties nopietnu jautājumu risināšanā," sacīja Pīpiķe.

Viņa uzsvēra, ka, pēc nevalstisko organizāciju dalībnieku domām, Valsts prezidenta izvēles process nav saprotams un caurspīdīgs, par kandidātiem netiek diskutēts ar sabiedrību un netiek diskutēts par ievēlēšanas procedūru. Turklāt Valsts prezidenta vēlēšanām vajadzētu būt atklātām. Tāpat Pīpiķe norādīja, ka nevalstiskās organizācijas Latvijā ir pietiekami spējīgas, lai sniegtu kvalitatīvus ekspertu atzinumus par potenciālajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors norādīja, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā būtu vērtīgi, ja Valsts prezidents orientētos ārpolitikā un starptautiskajās tiesībās.

Toties, runājot par valsts pirmās personas raksturu un vērtību sistēmu, Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas vadošā pētniece Dagmāra Beitnere uzsvēra, ka nākamajam valsts līderim jābūt paraugam vērtību sistēmā, sākot ar privāto dzīvi un beidzot ar veidu, kā viņš komunicē ar sabiedrību. "Ir jāraugās nevis pēc eņģeļa, bet pēc tāda, kurš parādījis altruismu, devis savu enerģiju sabiedrības kopējam labumam," sacīja Beitnere.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuram atbalstu iepriekš bija paudusi viena no koalīcijas partijām, Zaļo un zemnieku savienība, nolēmis nekandidēt uz otru Valsts prezidenta amata termiņu. Koalīcija kopīgo kandidātu Valsts prezidenta amatam, visticamāk, varētu nosaukt 11.maijā. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderi jau iepriekš pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu, toties opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) prezidenta amatā vēlētos redzēt vienu no politiskā spēka līderiem Mārtiņu Bondaru.

Jāatgādina, ka politikas kuluāros izskan dažādi iespējamo kandidātu vārdi - gan tādi, kas parasti tiek minēti kontekstā ar dažādiem augstiem amatiem, gan arī tādi, kuru vārdi neizskan bieži. Neoficiāli politiķi atklāj, ka par šo jautājumu runāts ar garīdznieku Juri Rubeni, kurš gan neplānojot kandidēt uz šo amatu, tāpat starp iespējamiem kandidātiem pieminēts Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kuram šopavasar beidzas rektora pilnvaras, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš un arī citi uzvārdi. Politiķi par šo jautājumu runājuši ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, tomēr viņa kandidēt neplānojot.

Foto: Saeimas Preses dienests

Komentāri