"The Guardian": Trešā nabadzīgākā ES valsts Latvija var kļūt par 18. eirozonas valsti

фото

Politika | 2013. gada 19. februārī plkst. 12:35

Latvija, trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības (ES) valsts, gatavojas tuvāko nedēļu laikā pieteikt savu dalību eirozonā un kļūt par 18. vienotās valūtas bloka dalībnieci, raksta britu laikraksts "The Guardian".

Kā intervijā laikrakstam teica Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, valdība formālo pieteikumu dalībai vienotās valūtas zonā plāno iesniegt nākamās nedēļas sākumā, bet par eirozonas dalībnieci Latvija cer kļūt vēl līdz šī gada beigām. Tikmēr valdības pārstāvji Rīgā turpina konsultācijas ar Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem.

"Atlikuši tikai tehniskas dabas jautājumi," teica Dombrovskis. "Līdz jūlijam visai procedūrai vajadzētu būt pabeigtai."

Kaimiņvalsts Igaunija iekļāvās eirozonā 2011.gadā, kad pilnā sparā plosījās eirozonas valstu kredītu krīze, un kopš tā laika ir uzrādījusi labus ekonomiskos rādītājus. Latvija turpina atgūties no Eiropas smagākās finanšu krīzes 2008.-2009.gadā, kad tās ekonomika piedzīvoja smagu kritumu par 25%. Trešā Baltijas valsts - Lietuva plāno pieteikties dalībai eirozonā nākamgad.

Lietuvas premjers Algirdas Butkevicius skaidroja: "Darbības plāns ir gatavs, apspriešanai sagatavota arī valdības rezolūcija." Plānu paredzēts pabeigt šīs nedēļas laikā, par mērķi uzstādot pievienošanos eirozonai 2015.gadā, un pieteikumu dalībai iesniegt nākamgad.

Aktīvas debates par vienotās valūtas nepieciešamību notiek arī Polijā. Lielākai valstij eiro ieviešana saistās ar augstākiem riskiem, kā arī lielāku iespējamo ieguvumu. Turklāt Polija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā pēc "Lehman Brothers" sabrukuma nesekoja recesija. Polija savu nākotni redz ciešā sasaistē ar ES un varētu kandidēt uz reģionālā līdera statusu, zināmā mērā pat daļēji pārņemot politikas kursu noteicošās valsts funkcijas, kuras līdz šim bija Lielbritānijas prerogatīva.

Polijas prezidents nesen izveidoja augsti pilnvarotu komisiju, kura veiks izpēti un sagatavos nepieciešamos soļus eiro ieviešanai. Varšava kā termiņu vienotās valūtas ieviešanai noteikusi 2017.gadu.

Tas var likties paradoksāli vai pat perversi, ka Austrumeiropas valstis tik ļoti tiecas pievienoties valūtai, kuras liktenis jau trīs gadus atrodas ļoti neskaidrā situācijā, komentē "The Guardian" žurnālisti.

"Mēs tajā redzam sava veida apdrošināšanas mehānismu," norādīja Dombrovskis. "Mēs negaidām atkārtotu krīzes atgriešanos. Mēs turamies pie stingras fiskālās politikas un nepieļaujam turpmāku mūsu valsts ekonomikas pārkaršanas iespēju."

"Viss, kas notiks ar eiro, notiks ar mums. Mūsu ekonomika ir pilnībā balstīta eiro: 80% kredītu, gan mājsaimniecību, gan biznesa sektorā, izsniegti eiro. Tas varēs palīdzēt mūsu finanšu un ekonomiskajai stabilitātei."

Līdzīgus argumentus par labu eiro min Lietuvā, kamēr Polija savos plānos mazāk balstās ekonomiskos apsvērumos, tā vietā akcentē politiskos un ģeo-politiskos argumentus. Varšava ir pārvarējusi mūžseno berzi ar Vāciju, un par nacionālās drošības pamatjautājumu izvirzījusi Vladimira Putina režīmu Krievijā, no kā ietekmes vēlas droši paslēpties ES skavās. Par spīti visām eiro problēmām, vienotās valūtas bloku Polija redz kā vienīgo pašreiz pieejamo drošības ostu.

Pēc Māstrihtas nosacījumiem nav šaubu, ka Latvija izpildīs visus kritērijus. Valsts budžeta deficīts pērn bija 1.5% no IKP, kas ir pusē no noteiktajiem 3% griestiem, un ievērojami labāks, nekā Francijas vai Nīderlandes rādītāji. Valsts iekšējais parāds ir 42% līmenī no IKP, kas arī ir ievērojami zemāk par noteikto 60% robežu.

Latvija ir pievienojusies Vācijas kancleres Angelas Merkeles fiskālajam paktam un atbalsta eirozonas iniciatīvu par Eiropas Centrālās bankas uzraudzību.

"Mēs skaidri atbilstam visiem kritērijiem. Paredzam, ka eirozonas valstis aicinās mūs pievienoties," sacīja Dombrovskis.

Tiesa, zināmas problēmas joprojām pastāv. Piemēram, sabiedriskais viedoklis, kuru ietekmējusi ilgstošā eiro krīze, ir pret atteikšanos no nacionālās valūtas - lata, turklāt šādu viedokli pauž divas trešdaļas aptaujāto.

ES Monetāro lietu komisārs Oli Rēns gan noliedz kritiskā viedokļa nozīmi Latvijas kursā uz eiro.

"Eirozonas valstu skaits līdz 2014.gadam var sasniegt 18," viņš teica. "Nav tādu kritēriju, kuri balstītos sabiedrības aptaujās paustajos viedokļos. Jūs nevar diskvalificēt, pamatojoties uz viedokļu aptaujām vai politiskiem kritērijiem. Svarīgākais ir - vai Latvijas ekonomikas modelis ir ilgtspējīgs."

Pēc Briseles un Frankfurtes rekomendācijām pēdējais lēmums būs eirozonas dalībvalstu valdību ziņā. Līdz šim kritisku nostāju par ES paplašināšanas jautājumiem ir paudusi Francija.

Kamēr plaši tiek diskutēts par Krievijas naudas koncentrāciju Kiprā, kas ir apgrūtinājis salas tuvošanos vienotās valūtas blokam, līdzīgas raizes izskan arī par Krievijas ietekmi bijušajā Padomju bloka Baltijas valsī.

Aptuveni puse banku depozītu Latvijā, kur šajā segmentā dominē Zviedrijas un Dānijas bankas, ir nerezidentu noguldījumi, pārsvarā no Krievijas.

"Mums ir relatīvi augsts nerezidentu noguldījumu īpatsvars, tas ir piesaistījis uzmanību," atzīst Dombrovskis. Tomēr salīdzinājumā ar Kipras finanšu koncentrācijas mērogiem, Latvijas gadījumā nerezidentu noguldījumi nevarētu kļūt par nopietnu problēmu saistībā ar eiro ieviešanu.

Komentāri