Nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām joprojām ir neskaidrība par atbalstu kandidātiem, Mixnews.lv

Nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām joprojām ir neskaidrība par atbalstu kandidātiem

фото

Politika | 2015. gada 27. maijā plkst. 16:38

Nedēļu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā ievēlētie politiķi joprojām atturas prognozēt, kurš no kandidātiem varētu tikt ievēlēts šajā amatā. Tomēr politikas kuluāros turpinās sarunas, lai nodrošinātu atbalstu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvim aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, ziņo LETA.

Neoficiālās sarunās vairāku partiju pārstāvji prognozē, ka Vējoni tomēr varētu ievēlēt prezidenta amatā, un pašlaik politisko spēku pārstāvjiem notiek aktīvas sarunas par šiem jautājumiem. Koalīcijas pārstāvji mēģina pārliecināt arī opozīcijas pārstāvjus atbalstīt savus Valsts prezidenta amata kandidātus.

Tiek prognozēts, ka pirmajos balsojumos vismazāk balsu varētu saņemt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars. Pēc Bondara "izkrišanas" Saeima turpinās balsot par pārējiem kandidātiem, kuri būs saņēmuši vairāk balsu. LRA 1.jūnijā frakcijas sēdē varētu spriest par to, kā rīkoties, ja Valsts prezidenta vēlēšanās kādā no balsojumiem "izkritīs" Bondars, sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga.

LRA iepriekš sliecās nākamajos balsojumos, kad nebūs vairs iespējams iestāties par Bondaru, drīzāk neatbalstīt nevienu citu kandidātu. Savukārt atsevišķi deputāti varētu rosināt paredzēt brīvo balsojumu. Netiek izslēgta iespēja, ka kādas LRA balsis varētu tikt arī Vējonim. Kāda kandidāta atbalstu varētu stiprināt arī "No sirds Latvijai" (NSL) atsevišķu deputātu iespējamā izvēle nepieturēties pie "partijas līnijas".

Politiskais spēks iepriekš vienojās, ka NSL neatbalstīs nevienu kandidātu. Izņēmuma tiesības šajā lietā būs deputātam Ringoldam Balodim (NSL), kurš jau laicīgi paudis atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūrai. Taču, Levitam "izkrītot no kandidātu listes", arī Balodim būšot jāievēro NSL valdes un frakcijas kopsēdē lemtais, iepriekš norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Tikmēr neoficiāli tiek pieļauts, ka NSL pārstāvju balsis varētu sadalīties, iespējams, atbalstot ZZS vai "Saskaņas" pozīciju prezidenta vēlēšanu jautājumā.

Kaut arī koalīcija nespēja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tiek prognozēts, ka Vējonim ir lielākas izredzes tikt ievēlētam šajā amatā nekā tiesību ekspertam Levitam. Politikas kuluāros turpinās sarunas par iespējamo atbalstu Vējonim, kuru pēc Levita "izkrišanas" kādā no balsojumiem varētu atbalstīt arī koalīcijas vairākums. Jau iepriekš visu trīs koalīcijas partiju pārstāvji pauda, ka neizslēdz iespēju vienoties par vienu kandidātu, ja otrs koalīcijas partiju virzīts kandidāts "izkritīs" kādā no balsojumiem.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš norādīja, ka šajā situācijā partija sasauks valdes un frakcijas sēdi, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā. Tikmēr pats Levits pauda, ka drīzāk būtu gatavs kandidēt arī Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja pirmajā prezidents netiks ievēlēts. Savukārt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš sacīja - ja kāds no koalīcijas kandidātiem "izkritīs" kādā balsojumā, tad visa frakcija nākamajos balsojumos atbalstīs koalīcijas kandidātu, kas turpinās cīņu par prezidenta amatu. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāsasauc koalīcijas sanāksme.

Iepriekš neoficiāli izskanēja šaubas par pašas ZZS vienprātību par atbalstu Vējonim, taču pēdējā nedēļā gan tiek pieļauts, ka ZZS frakcija varētu būt vienota šajā jautājumā. Līdz šim izskanējis, ka kāds ZZS deputāts iepriekš skeptiski izteicies par iespēju atbalstīt Vējoņa kandidatūru. Minētais parlamentārietis varētu gan būt pārliecināts tomēr balsot par politiskā spēka kandidātu.

Arī opozīcijas partija "Saskaņa" pagaidām nevēlas atklāt, kuru kandidātu atbalstītu, ja kādā no balsojumiem vismazāk balsu saņemtu šī politiskā spēka Valsts prezidenta amatam virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka "Saskaņas" balsis "būs viegli saskaitāmas", proti, visa frakcija atbalstīs šī politiskā spēka virzīto prezidenta kandidātu - Dolgopolovu. Savukārt, ja viņš kādā no balsojumiem izkritīs, tad visa "Saskaņas" frakcija balsos par kādu vienu kandidātu vai arī nevienu neatbalstīs, akcentēja Urbanovičs.

No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena "balsojums" vietā gan lietots vārds "kārta", taču publiskajā telpā ar "kārtu" bieži vien saprot balsojumu vienu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem. Valsts prezidentu var ievēlēt ar vismaz 51 deputāta balsīm.

Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīti četri kandidāti - tiesību eksperts Levits, aizsardzības ministrs Vējonis, kā arī opozīcijas deputāti Sergejs Dolgopolovs (S) un Bondars.

Iepriekš valdošā koalīcija vēlējās vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tomēr tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī "Vienotība", bet pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK lēmuma virzīt Levitu "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem.

Saeimas sēde, kurā vēlēs Valsts prezidentu, notiks 3.jūnijā.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Komentāri