Lielākā daļa politiķu iebilst pret bēgļu kvotām Latvijai, Mixnews.lv

Lielākā daļa politiķu iebilst pret bēgļu kvotām Latvijai

фото

Politika | 2015. gada 29. maijā plkst. 18:10

Lielākā daļa no Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem iebilst pret bēgļu kvotu noteikšanu Latvijai. Vienīgā partija, kas nenoraida šo ieceri, ir opozīcijā esošā "Saskaņa", savukārt "Vienotības" pārstāve Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauž atbalstu brīvprātīgas bēgļu uzņemšanas idejai, ziņo LETA.

"Saskaņa" uzskata, ka bēgļu uzņemšana ir Latvijas ārpolitikas likumsakarīgs turpinājums. "Aktīvi vai klusējot atbalstot NATO un ASV militāras operācijas Irākā, Lībijā vai Afganistānā, kā arī arābu pavasari un varas maiņu Sīrijā, šodien Latvijai ir jāuzņemas atbildība par šo ārpolitisko lēmumu sekām," teikts "Saskaņas" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Pēc politiskā spēka pārstāvju domām, valdībai ir steidzami jāizstrādā rīcības plāns lielāka bēgļu skaita ierašanās gadījumam. Tāpat sabiedrībai jau tagad ir jāpaskaidro, kur bēgļi tiks izmitināti, kas un kā finansēs viņu uzturēšanos, kā tiks pielāgota skolu sistēma un kādi citi integrācijas pasākumi tiks veikti.

Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) jau iepriekš visasāk no koalīcijas partijām iebilda pret bēgļu kvotām. VL-TB/LNNK arī rosināja par šo jautājumu vienoties koalīcijai un Straujuma toreiz pēc koalīcijas partiju sanāksmes paziņoja, ka kopumā valdības koalīcija ir par solidaritāti Eiropas Savienības (ES) valstu vidū bēgļu problēmas risināšanai, taču Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas.

VL-TB/LNNK savu pozīciju šajā jautājumā nav mainījusi. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž viedokli, ka jaunākais Eiropas Komisijas izstrādātais priekšlikums par Āfrikas ieceļotāju sadali ir absurds un rada būtiskus riskus Latvijas drošībai. "Lielas un bagātas ES valstis vēlas risināt šo problēmu uz mazo valstu rēķina, ignorējot vēsturisko imigrāciju, kuru šīs valstis ir pieredzējušas okupācijas laikā," pauž Dombrava. Viņš arī norāda, ka latvieši nedrīkst kļūt par minoritāti paši savā valstī, tāpēc Latvijas valdībai un sabiedrībai ir stingri jāpastāv, ka Latvijā nav iespējama jaunu ieceļotāju uzņemšana.

Straujuma uzsver, ka Latvija atbalsta brīvprātīgu ES dalībvalstu iesaistīšanos bēgļu uzņemšanā. Lai valsts būtu spējīga adekvāti šos cilvēkus uzņemt un nodrošināt visu nepieciešamo, ir jārespektē dalībvalstu uzņemšanas kapacitāte un integrācijas iespējas, šādu premjeres viedokli par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu bēgļu uzņemšanai pauda viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Baltijas valstīm un Eiropadomei ir vienots viedoklis, ka kvotām ir jābūt brīvprātīgām, savukārt EK priekšlikums ir par obligātām kvotām.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka ZZS neatbalsta EK izteikto piedāvājumu par bēgļu uzņemšanu, jo "mums pietiek pašiem savu problēmu un bēglis - tā ir problēma". Viņš norādīja, ka bēgļiem ir cita mentalitāte, ticība un tā nes līdz tādas problēmas kā atsevišķas kopienas veidošanās, kas neintegrējas sabiedrībā. "Nedod Dievs, ja ar viņiem iekļūst iekšā teroristi, jo neko nevar izslēgt. Neizaicināsim likteni," norāda Brigmanis. Politiķis aicināja neaizmirst, ka Latvijā jau pašlaik tiek uzņemti bēgļi. Taujāts, vai, neatbalstot kvotas, ZZS būtu gatava piekrist brīvprātīgai bēgļu uzņemšanai, frakcijas priekšsēdētājs atbildēja, ka politiskais spēks neatbalsta arī šādu scenāriju.

Līdzīgi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) uzskata, ka Ziemeļāfrikas bēgļu problēmas "solidāra" uzspiešana visām ES valstīm nav godīga un taisnīga, iepriekš norādīja LRA frakcijas konsultante Inga Vanaga. Tai pat laikā LRA uzskata, ka bēgļu jautājumā Latvija var un tai ir jābūt solidārai ar Ukrainu, kas atrodas kaimiņos un ir ierauta reālā karadarbībā.

"Mēs pilnībā apzināmies jēdziena "solidaritāte" jēgu un nozīmi. 2008.gadā Latvijas iedzīvotāji vieni paši "solidāri" iznesa finanšu krīzes smagumu, noturot banku sektora stabilitāti un neļaujot domino efektam sagraut skandināvu banku sistēmu un līdz ar to arī šī reģiona ekonomiku kopumā. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir "solidāri" nodrošinājusi Rietumeiropas attīstītās valstis ar kvalificētu darbaspēku, kas, audzināts, skolots, aprūpēts un ārstēts Latvijā, nu balsta šo valstu ekonomiku. Nemaz nerunājot par visas Eiropas drošību no terorisma draudiem, jo dažādas Eiropas drošības struktūras nepārtraukti brīdina, ka ar šīm bēgļu masām Eiropā tiek ieplūdināti islāma teroristi," pauž LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Tikmēr partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba norāda, ka bēgļu uzņemšana no citām ES valstīm nav tas gadījums, kad "Latvijai kārtējo reizi ir jāskrien uz pirmo svilpienu un jāizrāda solidaritāte". Viņa pauž, ka vairāk nekā 60 000 Latvijas iedzīvotāju ir atzīti par trūkumcietējiem un viņu ienākumi nepārsniedz pusi no bēgļa pabalsta apmēra. Arī vidējās pensijas apmērs ir tikai nedaudz lielāks par bēgļa pabalstu, uzsver politiķe.

Sudraba aicina ņemt vērā arī valsts iekšējās drošības apsvērumus, jo pastāv iespēja, ka ar bēgļiem varētu tikt importēts terorisms un noziedzība. Vienīgais risinājums bēgļu problēmai var būt finansiāls atbalsts no ES budžeta tām valstīm, kas tieši saskaras ar bēgļu ierašanos no valstīm, kuras skārusi kara darbība vai iekšēji konflikti, pauž politiķe.

Jāatgādina, ka EK pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Komentāri