Valsts prezidenta vēlēšanas: No cīņas izstājas Bondars

фото

Politika | 2015. gada 3. jūnijā plkst. 13:05

Saņemot vismazāko balsu skaitu otrajā balsojumā, no cīņas par Valsts prezidenta amatu pirmais izstājās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, ziņo LETA.

Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti. Līdz ar to var pieņemt, ka par Bondaru, kā bija solīts, nobalsojusi visa Latvijas reģionu apvienības frakcija.

Kā paziņoja balsu skaitītāji, otrajā balsojumā par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) tika nodotas 34 balsis, bet pret - 62. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 25 balsīm "par" un 71 "pret" un deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ar 24 balsīm "par" un 72 balsīm "pret". Šie kandidāti cīņu par prezidenta krēslu turpinās nākamajos balsojumos.

Pret visiem kandidātiem nobalsojuši seši Saeimas deputāti, savukārt trīs balsošanas biļeteni tika atzīti par nederīgiem.

Diviem vadošajiem kandidātiem, īpaši Levitam, joprojām ir mazāks balsu skaits nekā bija solīts pirms vēlēšanām - Levitam bija solīts vismaz 27 Saeimas deputātu atbalsts. Otrajā balsojumā par Dolgopolovu acīmredzot nobalsojusi visa "Saskaņas" frakcija. Pret visiem kandidātiem bija solījuši balsot seši Ingunas Sudrabas partijas deputāti.

Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS "Interbaltija Invest" valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju. Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus. 2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija "Latvijas Krājbankas" padomes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Savukārt pērn oktobrī viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no LRA saraksta un tika ievēlēts. Bondars ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis un pats savulaik arī ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pirmajā balsojumā par Vējoni tika nodotas 34 balsis, bet pret - 59. Viņam sekoja Levits ar 24 balsīm "par" un 69 "pret", Dolgopolovs ar 23 balsīm "par" un 70 balsīm "pret" un Bondars ar septiņām balsīm "par" un 86 "pret". Seši balsošanas biļeteni tika atzīti par nederīgiem, savukārt pret visiem kandidātiem bija nobalsojuši pieci Saeimas deputāti.

Komentāri