Valsts prezidenta vēlēšanas: Cīņu turpina tikai divi kandidāti

фото

Politika | 2015. gada 3. jūnijā plkst. 14:09

Saņemot vismazāko balsu skaitu trešajā balsojumā, no cīņas par Valsts prezidenta amatu otrais izstājās partijas "Saskaņa" virzītais Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, ziņo LETA.

Par Dolgopolovu nobalsoja 23 deputāti - gandrīz visa Saeimas "Saskaņas" frakcija, kurā ir 24 parlamentārieši. Pret Dolgopolovu nobalsoja 73 deputāti. Pēc Dolgopolova izkrišanas "Saskaņa" ir solījusi balsot pret visiem pārējiem kandidātiem.

Arī trešajā balsojumā visvairāk balsu saņēma aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) - 35, bet pret viņu balsoja 61 deputāts. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 26 balsīm "par" un 70 balsīm "pret". Abi valdošās koalīcijas kandidāti cīņu par prezidenta krēslu turpinās nākamajos balsojumos.

12 deputāti nobalsojuši pret visiem kandidātiem, divi balsošanas biļeteni izrādījušies nederīgi, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Iepriekšējā balsošanas kārtā no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos balsojumos nepiedalīties, taču redzams, ka viņi balsojumā tomēr ir piedalījušies un vairums no viņiem balsojuši pret visiem kandidātiem. Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti.

Dolgopolovs ir pieredzējis Saeimas deputāts un divus sasaukumus pēc kārtas ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Iepriekš Dolgopolovs ilgstoši bija arī Rīgas domes deputāts.

Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru.

Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa". Atmodas laikā, 1988.gadā, kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju.

Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās.

2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma Dolgopolovu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu.

2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju "Jaunā politika", kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par "Jauno centru". 2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības "Saskaņas centrs" dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Jāpiebilst, ka otrajā balsojumā par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) tika nodotas 34 balsis, bet pret - 62. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 25 balsīm "par" un 71 "pret" un deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ar 24 balsīm "par" un 72 balsīm "pret". Šie kandidāti turpināja cīņu par prezidenta krēslu. Diviem vadošajiem kandidātiem, īpaši Levitam, bija mazāks balsu skaits nekā bija solīts pirms vēlēšanām - Levitam bija solīts vismaz 27 Saeimas deputātu atbalsts.

Komentāri