Eiroparlamentāriešus interesē Latvijas iedzīvotāju skeptiskā attieksme pret eiro

фото

Politika | 2013. gada 26. februārī plkst. 12:50

Otrdien Briselē Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti aptuveni pusotru stundu iztaujāja finanšu ministru Andri Vilku (V) un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, galvenokārt jautājumus koncentrējot uz Latvijas ekonomikas ilgtspēju un skeptisko iedzīvotāju attieksmi pret eiro, ziņo LETA.

Visasākos eiroparlamentāriešu jautājumus raisīja tieši Latvijas iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums pret eiro. EP deputāts no Francijas Žans-Pols Besets, kurš pārstāv "Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības" grupu, norādīja, ka ir iepriecināts par Latvijas vēlmi iestāties eirozonā, taču bažas rada vairākas lietas, tostarp iedzīvotāju skepse pret eiro.

"Ja nebūs [iedzīvotāju] iesaistes [eiro ieviešanas procesā], diez vai tikai tehniskie instrumenti varēs palīdzēt," sacīja Besets.

Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis no Grieķijas Nikolaoss Hountis, kurš strādā vienā politiskajā grupā ar Alfrēdu Rubiku (SC), paziņoja, ka neizprot, kādus pozitīvus vēstījumus Latvija saskata krīzes plosītajā eirozonā. Eiroparlamentārietis pauda neizpratni par to, uz kādu attīstību Latvija cer, ieviešot eiro.

Savukārt deputāts no Vācijas Verners Langens, kurš pārstāv lielāko EP politisko grupu - Eiropas Tautas partiju -, pauda pretēju viedokli, norādot, ka Latvija pierādījusi, ka ekonomisko krīzi iespējams pārvarēt. Turklāt grieķu deputātiem neklātos kritizēt Latviju, ka tā virzās uz eirozonu, bet Grieķijai pašai vajadzētu sekot Latvijas piemēram. Vienlaikus Langenu interesēja, kā Latvijas ekonomikas ilgtspēju ietekmēs energoatkarība un valsti ilgtermiņā - minoritāšu problēmas.

Jautājumus par Latvijas ekonomikas ilgtspēju uzdeva arī citi eiroparlamentārieši, proti, tika vaicāts par augstajiem bezdarba rādītājiem, emigrāciju, banku sistēmu un citiem jautājumiem.

Vilks un Rimšēvics skaidroja, ka Latvijā, ņemot vērā kopējās tendences pasaulē, iedzīvotāju atbalsts eiro nemaz neesot tik zems, proti, trešdaļa Eiropas vienotās valūtas ieviešanu atbalsta, trešdaļa ir pret, bet vēl trešdaļa nav izšķīrusies. "Šis ir laiks, kad sniegt vairāk informācijas, skaidrot šo procesu," uzsvēra Latvijas finanšu ministrs. Turklāt Vilks sacīja, ka līdz vasaras vidum vairāk nekā puse iedzīvotāju varētu paust atbalstu eiro. Labs piemērs Latvijai esot Igaunija. "Latvieši uzticas igauņiem kā tautai, tāpēc šis tuvais piemērs ir lielisks," bilda finanšu ministrs.

Taujāts, kāds iemesls ir tam, ka Latvija, neskatoties uz lielo iedzīvotāju skepsi, tik steidzīgi vēlas pievienoties eirozonai, Vilks norādīja: ja mūsu valsts nogaidīs tagad, tad vēlāk tai var nākties gaidīt daudzus gadus. Tāpat Latvijas finanšu ministram un Latvijas Bankas prezidentam tika vaicāts, vai mūsu valsts būtu gatava kļūt par tiltu starp tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras ir un kuras nav eirozonā. Vilks uz šādu iespēju raudzījās pozitīvi, norādot, ka valstis, kuras nav eirozonā, Latvijai uzticas un mūsu valsts ar savu piemēru būtu spējīga pietuvināt eirozonai valstis, kuras vēl nav izlēmušas.

Šādu nostāju kritizēja no Latvijas ievēlētais EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), uzsverot, ka būt par tiltu nav ērta pozīcija, jo "kājas var saslīdēt viena uz vienu un uz otru pusi". Turklāt Latvija jau vēsturiski mēģinājusi būt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kas izrādījies problemātiski un grūti. Zīle uzsvēra, ka nav šaubu par Latvijas ekonomikas ilgtspēju, bet bažas drīzāk rada politiskā ilgtspēja. Jautājumu uzdeva arī otrs deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (V), kurš interesējās, uz kādiem aspektiem Latvija balsta ekonomikas ilgtspēju.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Latvijai galvenā prioritāte nākamā gada budžetā būs nevienlīdzības mazināšana, nabadzības mazināšana un atbalsts ģimenēm. "Mēs tagad pēc krīzes varam reaģēt ar šīm ļoti svarīgajām politikām. Mēs samazināsim nabadzību, valdībai ir stingra apņemšanās to izdarīt," uzsvēra Vilks. Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka savulaik Latvijas ekonomika balstījusies celtniecībā un mazumtirdzniecībā, taču tagad izaugsme balstīta visās nozarēs.

EP Informācijas biroja Rīgā preses sekretāre Marta Rībele aģentūru LETA informēja, ka EP ziņotājs par Latvijas pievienošanos eirozonai Burkhards Balcs pievienojas viedoklim, ka tas palielinās uzticību Eiropas integrācijai. Viņš Latvijas plānus ieviest eiro no nākamā gada vērtē pozitīvi. "Latvija ir ļoti labs piemērs budžeta konsolidācijai un attiecībā uz veiksmīgu parādu krīzes pārvarēšanu," saka deputāts.

Latvijas pievienošanās eiro mērķa datums ir 2014.gada janvāris. Nākamnedēļ valdība lems par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, kam būs jāizvērtē, vai Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus un ir gatava pievienoties eirozonai. Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Šāds ziņojums par eirozonas kandidātvalstīm tiek sagatavots ik pēc diviem gadiem. Iepriekšējais ziņojums par Latviju tika sagatavots pērn, tāpēc Latvijas valdībai šogad jāpieprasa ārkārtas novērtējums.

Foto: Finanšu ministrija

Komentāri