"Latvijas Gāze" aicina atlikt plānoto gāzes tirgus atvēršanu

фото

Politika | 2013. gada 26. februārī plkst. 14:51

AS "Latvijas Gāze" (LG) rosina veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa no 2014.gada 4.aprīļa, tā vietā nosakot, ka kompānijas sadalīšana jāizdara brīdī, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai, ziņo " Nozare.lv".

Šāds priekšlikums iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem.

Savu ierosinājumu LG pamato ar virkni argumentu. Piemēram, kompānija norāda, ka Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, Polijas-Lietuvas starpsavienojuma izbūvi un līdzfinansējuma piešķiršanu.

LG atsaucas arī uz ES direktīvas noteikumiem, piemēram, ka tirgus liberalizācija jāveic pakāpeniski, lai paaugstinātu efektivitāti un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī noteikumu, ka prasība par dabasgāzes tirgus liberalizāciju neattiecas uz Latviju līdz brīdim, kad Igaunija, Latvija un Somija būs tieši savienota ar kādas citas dalībvalsts starpsavienotu sistēmu.

Tiek norādīts arī uz akcionāru līguma un LG akciju pirkuma-pārdevuma noteikumiem par investīciju aizsardzību un LG ekskluzīvajām tiesībām līdz 2017.gadam. LG arī brīdina, ka ekonomiski un juridiski nepamatota un priekšlaicīga lēmuma pieņemšana par LG sadalīšanu var izraisīt juridisku konflikta situāciju ar kompānijas akcionāriem - Vācijas "E.ON Ruhrgas" un Krievijas "Gazprom".

LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis šodien komisijas sēdē skaidroja, ka, direktīvu ieviešot tikai "uz papīra" un mākslīgi sadalot kompāniju, sadārdzināsies izmaksas patērētājiem. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka direktīvas mērķis ir ne tikai nodrošināt piegādes, bet arī panākt zemāku cenu galapatērētājiem.

LG vadītājs norādīja, ka direktīvā ir dota iespēja atkāpties no kompānijas daļējas sadalīšanas. Tādējādi varot neievērot nosacījumus par pārvades sistēmas nodalīšanu, tirgus atvēršanu, tiešajām līnijām, atļauju izsniegšanas procedūru.

Pēc viņa teiktā, Inčukalna pazemes gāzes krātuvei jau ir trešās puses pieeja, jo gāzi tajā glabā Igaunija, Lietuva un Krievija, patlaban notiek sarunas par Klaipēdā topošā sašķidrinātās gāzes termināļa gāzes glabāšanu. "Esam ieinteresēti, lai krātuve ir pilna un ekonomiski darbotos," teica Dāvis.

Viņš uzstāja, ka Latvijas likumdošanā jāievieš jaunākā direktīva un to var izdarīt ar LG piedāvātajām izmaiņām. Pēc viņa teiktā, arī kompānijas privatizācijas līgumi atbilst direktīvas prasībām.

Pēc viņa vārdiem, ja alternatīva gāze parādīsies 2019.gadā, varēs skatīties, kā dalīt kompāniju, vai nodalīt Inčukalna krātuvi, maģistrālo vadu sistēmu.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Gatis Ābele savukārt skaidroja, ka izmaiņas, kas jāievieš no 2014.gada 4.aprīļa, kad Latvijai vairs nevarēs būt "jauna tirgus" statuss direktīvas izpratnē, neprasa nekādas milzīgas izmaiņas ne Latvijas likumdošanā, ne pašā kompānijā. Pēc viņa teiktā, prasības paredz nodalīt sadales operatoru, nodrošināt trešo pušu pieeju infrastruktūrai, nodalīt grāmatvedību. Viņa vērtējumā, ir noteiktas minimālās prasības un papildu izmaksas neveidojas.

Pēc EM pārstāvju skaidrotā, direktīva nosaka atšķirīgas prasības jaunam un izolētam tirgum, bet patlaban likums šīs nianses neparedz un prasa pilnu kompānijas sadalīšanu.

Ābele norādīja, ka saskaņā ar privatizācijas līgumu LG jāsaglabā kā kopums un līdz 2017.gada 2.aprīlim jāsaglabā gāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas licences vienīgi LG. Pienākumi, kas stāsies spēkā 2014.gadā, nav nekāda veidā pretrunā šiem nosacījumiem, jo saglabā LG kā koncernu un paredz ekskluzivitāti funkcijās, norādīja EM pārstāvis.

Uz to Dāvis pavēstīja, ka tā ir filozofija. "Konkrēti pateikts, ka to vajag pārnest likumā. Kas te ko domāt?" sprieda LG pārstāvis.

Viņa viedokli atbalstīja Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC), norādot uz nepieciešamību nenodrošināt stabilu investīciju vidi un izdevīgāku piedāvājumu. Viņš sprieda, ka, steidzinot liberalizāciju, tāpat neko neiegūsim.

Arī Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (V) izteica satraukumu par dārgajiem energoresursiem. Raksturojot situāciju, viņš teica, ka, šādos apstākļos eksperimentējot ar juridiskām niansēm un nonākot pie vēl lielākām izmaksām energoresursiem, "būs katastrofa".

Ņemot vērā iespējamo LG konfidenciālo un ierobežotas pieejamības informāciju no valsts puses, deputāti vienojās sarunas par liberalizāciju turpināt rīt slēgtā sēdē.

Foto: no vietnēm fotokanal.com, latvijas-gaze-c-15.kontakti.lv

Komentāri