Enerģētikas stratēģijas mērķis: līdz 2030.gadam uz pusi mazināt enerģijas un energoresursu importu, Mixnews.lv

Enerģētikas stratēģijas mērķis: līdz 2030.gadam uz pusi mazināt enerģijas un energoresursu importu

фото

Politika | 2013. gada 10. martā plkst. 13:17

Līdz 2030.gadam par 50% būtu jāsamazina enerģijas un energoresursu imports no esošajiem trešo valstu piegādātājiem, salīdzinot ar 2011.gadu, šāda mērķa izpilde paredzēta Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030" ("Stratēģija 2030"), ziņo LETA.

EM informatīvajā ziņojumā, kas pieejams valdības dokumentu vietnē "e-portfelis", norādīts, ka "Stratēģija 2030" tika radīta, lai piedāvātu jaunu enerģētikas politikas scenāriju, kas raugās ne vien uz enerģētikas sektora attīstību, bet skata to kontekstā ar klimata politiku. "Stratēģijas 2030" galvenais mērķis ir konkurētspējīga ekonomika, veidojot sabalansētu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošina Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību.

Stratēģijai ir arī vairāki apakšmērķi - ilgtspējīga enerģētika, energoapgādes drošības paaugstināšana u.c. Savukārt kā nesaistošs mērķis noteikts 2030.gadā nodrošināt 50% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kas tiks sasniegts, palielinot AER īpatsvaru siltumenerģijas, elektroenerģijas un transporta sektoros. 2011.gadā AER īpatsvars Latvijas bruto enerģijas galapatēriņā bija 33,1%.

Tāpat stratēģijā noteikts vēl viens vēlamais politikas rezultatīvais rādītājs 2030.gadam - par 50% samazināt enerģijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem, salīdzinot ar 2011.gadu, kas tiks panākts ar jaunu enerģijas un resursu piegādes ceļu un avotu ienākšanu tirgū un līdz ar to arī jaunas un ilgtspējīgas enerģētikas infrastruktūras attīstību. 2011.gadā energoresursu importu no ārpus Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm bija 28,2 teravatstundas, tostarp dabasgāzes imports - 16,4 teravatstundas, naftas produktu imports - 9,7 teravatstundas, ogles un koksa imports - 1,1 teravatstundas un elektroenerģijas imports - 0,9 teravatstundas.

"Stratēģijā 2030" arī paredzēts, ka līdz 2030.gadam vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei tiks samazināts par 50% pret pašreizējo rādītāju, kas ar klimata korekciju ir aptuveni 200 kilovatstundas kubikmetrā gadā. Pēdējo 20 gadu laikā tas ievērojami samazinājies, piemēram, 1990.gadā tas bija 304 kilovatstundas kubikmetrā. EM šo mērķi dēvē par pietiekami ambiciozu, lai piesaistītu investīcijas un uzlabotu energoefektivitāti ēkās, tai pat laikā neaizmirstot par energoefektivitātes uzlabošanu ražošanas procesos, kas ir viens no konkurētspējas priekšnoteikumiem.

Stratēģijā kā nacionāla prioritāte noteikta arī energoefektivitātes paaugstināšana.

Lai sasniegtu "Stratēģijā 2030" definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus, EM stratēģijā noteiktos mērķus un principus iestrādās esošajos un nākotnē izstrādājamos enerģētikas politikas normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos, kā arī virzīs apstiprināšanai jaunas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam.

"Stratēģiju 2030" plānots skatīt valdības komitejas sēdē pirmdien, 11.martā.

Foto: no vietnes kfw-entwicklungsbank.de

Komentāri