Par jauno SAB vadītāju ievēl Maizīti (Papildināta 10:50)

фото

Politika | 2013. gada 14. martā plkst. 10:07

(Papildināta 3.-9.rindkopa) Saeima ceturtdien balsojumā par jauno Satversmes aizsardzības biroja vadītāju ievēlēja bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Par Maizīša kandidatūru nobalsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret Maizīti balsoja visi "Saskaņas centra" deputāti, kā arī Iveta Grigule un Jānis Vucāns (ZZS).

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP), uzrunājot Saeimu, aicināja atbalstīt Maizīša iecelšanu šajā amatā, uzsverot, ka komisijai pēc Maizīša iztaujāšanas neradās šaubas par viņa kompetenci vadīt SAB, bet, tieši otrādi, radās pārliecība, ka Maizītis ir spējīgs to darīt profesionāli. Zatlers arī pauda viedokli, ka Maizītim ir nevainojama reputācija, viņš ir politiski neitrāls kandidāts un nav uzpērkams.

Savukārt SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka SAB direktora amats ir viens no svarīgākajiem valstī, jo SAB ir iestāde, kas lemj par pielaidi valsts noslēpumam, bez kuras nav iespējams ieņemt virkni svarīgu amatu. Tieši SAB direktoram ir galavārds par to, vai piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, teica Agešins.

Viņš pauda pārliecību, ka negatīvs balsojums par šo kandidatūru vienkārši nav iespējams, un vislielākais paradokss esot tajā, ka "šodien mēs lemsim par Jāni Maizīti, bet rīt Jānis Maizītis lems par mums". Agešins arī piebilda, ka Maizītis ir kompetents savas jomas profesionālis, tomēr SC frakcijā par šo jautājumu esot ļoti dažādi viedokļi.

Pēc savas iecelšanas amatā Maizītis žurnālistiem uzsvēra: pozitīvi, ka šis balsojums noticis savlaicīgi, līdz ar to viņam būs iespēja loģiski pārņemt iepriekšējā SAB direktora darbus un iepazīties ar darbiniekiem. Viņš nevēlējās komentēt deputātu pārmetumus, vienlaikus Maizītis solīja pārdomāt viņam izteiktos deputātu vēlējumus.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Jaunieceltais SAB direktors tāpat izteicis pieļāvumu, ka nepieciešams veidot jaunu operatīvās darbības regulējošu likumu.

1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti. No 1991. līdz 1994.gadam Maizītis strādāja par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā. 1994.gadā viņš kļuva par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

Maizīti Saeima apstiprināja ģenerālprokurora amatā divus termiņus pēc kārtas, līdz ar to viņš bija ģenerālprokurors desmit gadus - no 2000. līdz 2010.gadam. Maizīti virzīja par ģenerālprokuroru arī uz trešo termiņu, taču Saeima viņu skandalozi slēgtā balsojumā noraidīja, lai arī publiski vairums politiķu solīja atbalstu.

Pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas 2011.gada jūlijā Maizītis piekrita kļūt par Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Kopš 2009.gada Maizītis ir LU Juridiskās fakultātes doktorants. Viņa promocijas darbs ir par to, kā vienkāršot kriminālprocesu attiecībā uz atsevišķiem noziegumu veidiem, tostarp masu nekārtībām.

Maizīti virzīt par SAB direktoru nolēma Nacionālā drošības padome.

Pašreizējais SAB direktors Jānis Kažociņš biroju vada kopš 2003.gada 2.maija. Augstajā amatā viņš tika apstiprināts divus termiņus pēc kārtas. Šā gada 2.maijā Kažociņam beigsies pilnvaru termiņš.

Komentāri