Sodīs alkohola pircējus līdz 25 gadu vecumam, ja tie neuzrādīs dokumentus, Mixnews.lv

Sodīs alkohola pircējus līdz 25 gadu vecumam, ja tie neuzrādīs dokumentus

фото

Politika | 2013. gada 14. martā plkst. 11:53

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodīt līdz 25 gadus vecas personas, kuras neuzrāda dokumentus, pērkot alkoholu, ziņo LETA.

Iecerēts, ka par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, ja pircējs vecumā no 18 līdz 25 gadam neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Naudas sods pārdevējam šādā situācijā būs no 50 līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 500 latiem.

Īpašniekam tiks noteikta administratīvā atbildība, ja viņš būs pieļāvis nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu vai realizāciju savā īpašumā. Pirmajā reizē pēc attiecīga fakta konstatēšanas īpašnieks (valdītājs) tiks brīdināts, viņam būs laiks novērst šo situāciju, savukārt, ja tas nebūs novērsts, tad īpašnieks tiks saukts pie atbildības. Administratīvā atbildība tiks noteikta arī nepilngadīgajām personām par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Ar šo grozījumu paredzēts novērst situāciju, ka nepilngadīgai personai, kura iegādājas alkoholisko dzērienu, veidojas nesodāmības sajūta, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojektā iecerēts pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim.

Paredzēts no 16 gadiem līdz 18 gadiem paaugstināt bērna vecumu, kad vecākiem jāuzņemas atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, tajā skaitā par bērna alkohola lietošanu.

Likumā gan netiks noteikta sākotnēji iecerētā administratīvā atbildība par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos reibuma stāvoklī izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā. Tāpat likumā tomēr netiks paredzēts sods nepilngadīgām personām, ja tās izmantos pilngadīgas personas kā starpniekus alkoholisko dzērienu iegādē. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP) šodien Saeimas sēdē norādīja, ka šādus gadījumus būtu sarežģīti pierādīt.

Abas minētās izmaiņas netiks veiktas, jo to izslēgšanu no likuma rosinājis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Minētos grozījumu sākotnējo variantu iesniedza deputāti Arvils Ašeradens (V), Inita Bišofa (RP), Andris Buiķis (V), Ivans Klementjevs (SC) un Aleksejs Loskutovs (V).

Alkoholisko dzērienu patēriņš jauniešu vidū Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Kopienas valstīs, un arī visu alkohola grupu pieejamība jauniešu vidē ir vērtējama kā augsta, iepriekš secinājusi Saeimas darba grupa, kura meklēja risinājumus bērnu un jauniešu alkohola atkarības ierobežošanai. Lai samazinātu alkohola ietekmi uz bērniem un jauniešiem, nepieciešams veikt izmaiņas alkohola aprites režīmā, norāda darba grupas pārstāvji.

Pētījuma "Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām" dati liecina, ka Latvijā jauniešu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu vismaz reizi dzīvē, sasniedz 96%, vēl 66% 15 līdz 16 gadus vecu jauniešu atzīst, ka vismaz reizi dzīves laikā ir piedzērušies, bet katrs ceturtais ir bijis piedzēries 13 gadu vai jaunākā vecumā. Latvijai ir vieni no augstākajiem rādītājiem, arī vērtējot jauniešu īpatsvaru, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā pieredzējuši ar alkoholu saistītas personiskās problēmas. 2011.gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedzis palīdzību 1147 bērniem alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī. Pētījumi un datu analīze apstiprina, ka līdzšinējā alkohola pieejamības ierobežošanas politika jauniešiem ir bijusi neefektīva, jauniešu alkohola pieejamības un lietošanas rādītāji vērtējami kā augsti un tie ir saglabājušies 2007.gada līmenī, norāda likumprojekta iesniedzēji.

Pētījums "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū" liecina, ka lielākā daļa jauniešu, kas piedalījās pētījumā, atzina, ka alkoholiskie dzērieni ir viegli vai ļoti viegli pieejami. Lielākā daļa - 79% - Latvijas 8. līdz 10.klases skolēnu alkoholu pirmo reizi pamēģinājuši 13 gadu vecumā vai pat agrāk, liecina pētījums. Savukārt 96% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem dzīves laikā ir vismaz vienu reizi lietojuši alkoholu. Savukārt regulāra alkohola lietošanas pieredze, proti, 40 un vairāk reižu dzīves laikā, ir aptuveni vienai trešdaļai aptaujāto jauniešu. Tikmēr 21% skolēnu ir lietojuši alkoholu vairāk nekā 20 reizes pēdējā gada laikā, bet 7% - vairāk nekā desmit reizes pēdējā mēneša laikā.

Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Komentāri