VK: Nepastāv šķēršļu likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

фото

Politika | 2017. gada 8. novembrī plkst. 14:56

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

14 no 17 iestādēm norādījušas, ka tās sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse no izvērtētajām iestādēm ir interesējusies par un apkopo sabiedrības viedokli par to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka virknē gadījumu iestādes pašas sev nosaka neambiciozus un viegli sasniedzamus rezultātus, kas nozīmē, ka iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva.

Lai gan mērķi vairumam izvērtēto iestāžu tiek sasniegti, tomēr iespēja vienoti vai salīdzināmi izvērtēt iestāžu darba efektivitāti jeb mērķu sasniegšanas pakāpi ir ierobežota, jo atsevišķām iestādēm piemīt tendence noteikt neambiciozus mērķus un sasniedzamos rezultātus, piemēram, Latvijas Institūtam un Latvijas Sporta muzejam.

Vairākām iestādēm noteiktie rezultatīvie rādītāji bieži vien neraksturo vai tikai daļēji raksturo sasniedzamo mērķi, piemēram, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Zinātnes padome un Kultūras informācijas sistēmu centrs.

Latviešu valodas aģentūras gadījumā Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, vai noteiktie rezultatīvie rādītāji pietiekami raksturo mērķa sasniegšanu, bet Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras gadījumā mērķu sasniegšana aprobežojas tikai ar projektu īstenotājiem piešķirto ārvalstu finanšu līdzekļu administrēšanu.

"Nevienai no vērtētajām iestādēm nepastāv būtiski šķēršļi to reorganizācijai vai likvidācijai," secina Valsts kontrole.

Tajā pašā laikā Valsts kontrole norāda uz trūkumiem, kas jānovērš arī saglabājot iestāžu patstāvību. Būtisks iestāžu skaits darbojas bez spēkā esošas iestādes darbības stratēģijas, lai gan nepieciešamību izstrādāt stratēģiju nosaka ne tikai Attīstības plānošanas sistēmas likums un citi normatīvie akti, bet arī pārvaldības labā prakse, ja iestāde plāno strādāt mērķtiecīgi, ekonomiski un produktīvi, turklāt darbojoties kā patstāvīga iestāde.

"Nespēja vai nevēlēšanās izstrādāt iestādes darbības stratēģiju arī situācijā un periodos, kad normatīvie akti to nepieprasa, ir uzskatāma par papildu pierādījumu pārvaldības labās prakses trūkumam gan iestādes, gan ministrijas līmenī. Iestādes darbības stratēģija ir uzskatāma par īpaši nepieciešamu budžeta nefinansēto iestāžu gadījumā, jo to sasniedzamie rezultāti netiek iekļauti arī budžeta paskaidrojumos un tādējādi netiek vērtēti valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā," norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrolē piebilda, ka netika vērtēti minēto iestāžu darba ekonomiskums un produktivitāte, kas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem lēmumu pieņemšanā par iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju.

Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu izmantot šo izvērtējumu kā vienu no pamatojošajiem dokumentiem, lai veiktu tālāku izvērtējumu un lemtu par šo iestāžu kā atsevišķu juridisku personu darbības lietderību.

Jau ziņots, ka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver iespēju reformēt tādas mazās valsts iestādes kā Latvijas Institūts, Latvijas Zinātnes padome un Datu valsts inspekcija, šā gada jūnijā intervijā aģentūrai LETA atzina Citskovskis.

Kopumā Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās tiek nodarbināts mazs darbinieku skaits. Šo iestāžu vidū ir Latvijas Institūts ar piecām amata vietām, Latvijas Zinātnes padome ar septiņām amata vietām, Valsts dzelzceļa administrācija ar 11 amata vietām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ar 19 amata vietām, Valsts administrācijas skola ar 20 amata vietām, Datu valsts inspekcija ar 25 amata vietām u.c.

Valsts kanceleja nosūtīja Valsts kontrolei izvērtēt situāciju ar mazajām valsts iestādēm, un pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka viņš neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot mazās iestādes.

Komentāri