Prezidents izsludina grozījumus, kas liedz īstenot studiju programmas krieviski, Mixnews.lv

Prezidents izsludina grozījumus, kas liedz īstenot studiju programmas krieviski (1)

фото

Politika | 2018. gada 4. jūlijā plkst. 14:11

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Vējonis pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja, ka jebkurš likums, ko Saeima pieņem, pirms izsludināšanas tiek izvērtēts, tādēļ tā tas tika darīts arī šoreiz.

"Tika pieņemts lēmums nesūtīt šos likuma grozījumus atkārtotai izskatīšanai, jo ir nepieciešams vienots valodas pielietojums visos izglītības līmeņos. Beidzot šis politiskais lēmums ir pieņemts un neredzu pamatu, kādēļ to neizsludināt," sacīja Vējonis.

Neizsludināt šos grozījumus Vējonim lūdza gan Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa", gan arī vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

IZM piedāvāja ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.

Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.

IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc šie grozījumi nepieciešami arī privātajām augstskolām.

Aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.

Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86% jeb 2358 studentu. Aptuveni katrs otrais (53%) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas students studēja krievu valodā, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" krievu valodā studēja 34% studentu, Rīgas Aeronavigācijas institūtā - 18%, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā - 17%, bet Ekonomikas un kultūras augstskolā - seši procenti studējošo.

Grozījumi Augstskolu likumā tāpat paredz par vienu locekli paplašināt Augstākās izglītības padomi, tajā iekļaujot pārstāvi no Latvijas Universitāšu asociācijas.

Saeima papildus atbalstījusi arī studiju virzienu, kas akreditējami 2019.gadā, akreditācijas grafiku. Tas paredz, ka studiju virzienus "Psiholoģija", "Tiesību zinātne", "Ekonomika", "Informācijas un komunikācijas zinātnes" un "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" akreditē līdz 2020.gada 31.decembrim. Studiju virzieni "Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības", "Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas", "Ražošana un pārstrāde", "Arhitektūra un būvniecība", "Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna", "Veselības aprūpe" un "Sociālā labklājība" būs jāakreditē līdz 2021.gada 31.decembrim.

Studiju virzienus "Mākslas", "Reliģija un teoloģija", "Vēsture un filozofija", "Ģeogrāfijas un zemes zinātnes", "Dzīvās dabas zinātnes", "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija", "Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika" un "Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne" paredzēts akreditēt līdz 2022.gada 31.decembrim.

Tādus studiju virzienus kā "Izglītība, pedagoģija un sports", "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas", "Tulkošana", "Socioloģija, politoloģija un antropoloģija", "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija", "Transporta pakalpojumi", "Vides aizsardzība", "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" un "Militārā aizsardzība" paredzēts akreditēt līdz 2023.gada 31.decembrim.

Visu minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiks pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, taču šis termiņš nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētos termiņus, kas iekļauti akreditācijas grafikā.

Jāpiebilst, aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.

Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.

Komentāri 1
pirms 3 mēnešiem
Страна идиотов, Сраней с патриотССами. Почему то здесь они не гадят, только с русской ветки не слезают. Нарушают все возможные правила чатов, но остаются в любимчиках этого туалетного портала.
Уверен, они этот пост даже не увидят.