Internetā publicē daļu "čekas maisu", Mixnews.lv

Internetā publicē daļu "čekas maisu"

фото

Politika | 2018. gada 20. decembrī plkst. 16:23

Ceturtdien, 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem "čekas maisiem".

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas "www.arhivi.gov.lv" sadaļas "Aktualitātes" vai sadaļas "Virtuālās izstādes un digitālie resursi". Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir "kgb.arhivi.lv".

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Lai piekļūtu LNA mājaslapa publicētajiem bijušās VDK dokumentiem, ikvienam būs jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Šāda reģistrācija noteikta, lai nodrošinātu personas identifikāciju gadījumos, kad saskaņā ar likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" tā būtu saucama pie atbildības par VDK likumam un Datu regulai neatbilstošu VDK dokumentu vai tajos esošo personas datu izmantošanu.

Likumā ir noteikts, ka LNA "publicētās ziņas ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā", attiecīgi arī atbildīgās amatpersonas pirms VDK dokumentu publiskošanas ir uzsvērušas, ka uz publicējamo materiālu bāzes izteikt pārmetumus cilvēkiem par sadarbību ar "čeku" nebūtu pamata, jo sadarbības faktu var pierādīt tikai tiesa. Tomēr pastāv viedoklis, ka sabiedrība tik neitrāli uz dokumentiem neskatīsies un varētu būt sagaidāms "linča tiesai" līdzīgs nosodījums pret VDK kartotēkā atrodamajām personām. Personas, kuras ir strādājušas ar bijušās VDK dokumentiem, ir atzinušas, ka kartotēkā ir atrodama virkne pazīstamu kultūras un zinātnes darbinieku.

Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.

Interesenti tagad varēs iepazīties ar VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālu, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietas un nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnālu, kā arī ar VDK operatīvajām lietām, operatīvo lietu materiāliem un citiem VDK dokumentiem, VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar LKP CK un LPSR Ministru padomi.

Saeimas pieņemtajā likumā ierakstīts, ka jāpublicē arī LKP CK nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus, tās nomenklatūrā ietilpstošo ar VDK saistīto PSRS KP, LKP, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Komjautnes CK amatpersonu personas lietas un LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus.

Turpmāk iepazīties varēs arī ar Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrībām, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentiem un ar šīm organizācijām saistītām lietām.

Iepriekš izskanēja, ka, publiskojot bijušās VDK dokumentus, tos papildinās Latvijas Nacionālā arhīva komentāri. Līdz ar publikācijām Arhīvam bija jāsniedz savi komentāri arī par laikmeta vērtējumu, VDK darbības metodēm u.c. Dokumenti tiks izvērtēti arī no avotu kritikas viedokļa, cik tie ir autentiski, ticami.

Jautājums par tā dēvēto "čekas maisu" publiskošanu bija aktuāls vairākas desmitgades. Iecerei ir bijuši gan atbalstītāji, gan pretinieki. Līdz šim bijušās VDK dokumentu publiskošana allaž tika atlikta, uzsverot, ka VDK kartotēka ir nepilnīga, pēc tās nav iespējams noteikt ziņotāju darbību būtību un raksturu, tādējādi lēmumu pieņēmēju vidū vairāk uzvarēja viedoklis, ka "čekas maisu" publicēšana nodarīs vairāk ļaunuma kartotēkās atrodamajiem cilvēkiem, nekā dos ieguvumus sabiedrībai.

Tomēr 2014.gadā tika pieņemti likuma grozījumi, ar kuriem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Tika nolemts, ka pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Zinātniskā izpēte bija jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. Tomēr pēc šī termiņa tika norādīts, ka zinātniskā komisija nav iesniegusi pilnu ziņojumu par paveikto. Daļa politiķu pauda neizpratni par VDK zinātniskās izpētes komisijas rīcību, prasot pagarināt komisijas darba termiņu un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt gala ziņojumu.

Arī divi zinātniskās izpētes komisijas locekļi pauda neizpratni par komisijas darba rezultātiem un pieļāva, ka pētnieki "padarīti par bandiniekiem" politiskās spēlēs. Abi atzina, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisija Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.

Kangeris 8.jūnijā informēja aģentūru LETA, ka LU iesniedzis galaziņojumu jeb darbības pārskatu par VDK dokumentu publiskošanu. Viņš norādīja, ka 145 lappušu biezajā gala redakcijā kopā ar pielikumiem apkopots viss sākotnēji no VDK izpētes komisijas pieprasītais.

Reaģējot arī uz neskaidrību ar komisijas darba rezultātu, vairāki koalīcijas politiķi Saeimā iesniedza savus grozījumus par VDK dokumentu publicēšanu. Likuma izmaiņu rosinātāji skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu Latvijas okupācijas perioda seku pārvarēšanu. Tāpat tās ir saskaņā ar Satversmes ievadā pausto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Savukārt šī priekšlikuma oponenti, iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki norādīja, ka VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no "tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas", to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizīts iepriekš deputātiem uzsvēris, ka SAB iebilst VDK dokumentu publiskošanai internetā. "Jā, mēs visu laiku esam ieturējuši šādu pozīciju. Jāapzinās, ko nozīmē tīmeklis, internets, kā iespējams mainīt un dzēst publiskotu informāciju [..]," teica Maizītis.

"Mēs zinām, kas ir kiberuzbrukumi, kā iespējams manipulēt ar datiem, kas parādās publiski. To var izmantot arī mums nedraudzīgas valstis," skaidroja Maizītis, piebilstot, ka ir visdažādākie veidi, kā to varētu izmantot - gan šantāža, gan vervēšana, izlūkošana, pretizlūkošana.

Maizīša ieskatā, dokumentu publiskošana internetā varētu graut uzticību drošības iestādēm, jo drošības iestādes, arī SAB, strādā ar slepeniem palīgiem.

Viņš norādīja, ka SAB iestājas par principu, kas tika iekļauts likumprojekta pirmajam lasījumam, ka kartotēka tiek digitalizēta, nodota Valsts arhīvam un pēc tam ar to iespējams iepazīties Valsts kārtībā atbilstošā likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidents, kurš izsludināja šo likumu, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka atbalsta VDK dokumentu publiskošanu jeb čekas maisu atvēršanu, un Saeima lēmumu par čekas maisu atvēršanu jau ir pieņēmusi iepriekš - 2014.gadā.

"Svarīgi, lai sabiedrībai sniegtā informācija un veids, kādā tā tiek publiskota, ir korekta un kalpo sabiedrības kopējām interesēm," norādīja Vējonis.

Foto: pixabay.com

Komentāri