EK mudina Latviju turpināt reformēt nodokļu politiku, sociālo jomu, enerģētiku, tiesas, izglītību un mazināt bezdarbu

фото

Politika | 2013. gada 29. maijā plkst. 16:38

Eiropas Komisija (EK) iesaka Latvijai turpināt īstenot vairākas reformas sešās jomās - nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, tiesu sistēmā un izglītībā, secināms no trešdien EK publicētajiem ikgadējiem politikas ieteikumiem dalībvalstīm.

Šī ir otrā reize, kad Latvija saņem tā dēvētās Eiropas semestra rekomendācijas, kas balstītas ikgadējā dalībvalstu "veselības pārbaudē", ziņo LETA.

Pirms gada EK ieteica Latvijai veikt reformas septiņās jomās, tostarp budžeta veidošanā. Tagad EK secina, ka pārmērīgs budžeta deficīts Latvijā ir novērsts.

Vislielākā kritika tiek veltīta Latvijā paveiktajam sociālās sistēmas sakārtošanā. EK brīdina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 40% riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā un bērniem šis rādītājs ir vēl augstāks, proti, 43,6%.

"Kopumā 2012.gadā nedaudz palielinājās nabadzības riska rādītājs, kas liecina par to, ka izaugsme nenozīmē automātisku nabadzības samazināšanos un ir nepieciešama mērķtiecīga politika. Latvija ir veikusi dažus pasākumus, lai risinātu bezdarbnieku un bērnu nabadzības problēmu. Tomēr ir veikts mazāk tiešu darbību, lai risinātu problēmas sociālās palīdzības sistēmā, jo īpaši saistībā ar pārredzamību, pabalstu adekvātumu un segumu un nepietiekamajiem pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem."

EK min, ka Latvija samazinājusi garantēto ienākumu minimumu un pārtraukusi valsts budžeta līdzfinansējumu garantētā ienākumu minimuma nodrošināšanai. "Šie lēmumi, visdrīzāk, palielinās galēju nabadzību un saasinās pašreizējo nevienlīdzību attiecībā uz sociālās palīdzības pieejamību pašvaldībās, tajā pašā laikā samazinot centrālās valdības stimulus investēt sociālās palīdzības politikas izstrādē un kontrolē. Ir svarīgi uzraudzīt šo lēmumu ietekmi, lai novērstu situācijas pasliktināšanos."

EK iesaka Latvijai laika posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam pastiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu, ka novirzes no vidēja termiņa mērķa atspoguļo vienīgi sistēmiskās pensiju reformas papildus ietekmi. "Šīs stratēģijas ietvaros samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba ņēmējiem, novirzot nodokļus uz tādām jomām kā akcīzes nodokļi, regulāri īpašuma nodokļi un/vai vides nodokļi. Turpināt centienus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu ēnu ekonomiku. Arī turpmāk stiprināt fiskālo regulējumu, efektīvi īstenojot Fiskālās disciplīnas likumu un daudzgadu budžeta plānošanu," teikts EK rekomendācijās.

Komisija skaidro, ka, lai arī Latvijā samazināti darba spēka nodokļi, tomēr nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem ES, kas norāda uz to, ka ir nepieciešama piemērota nodokļu politikas kalibrēšana, lai veicinātu mazkvalificēto cilvēku nodarbinātību.

"Turklāt nodokļu sloga novirzīšanai no darbaspēka uz regulāriem īpašuma nodokļiem un nodokļiem par dabas un citu resursu izmantošanu būtu jāuzlabo strukturālais līdzsvars. Vides nodokļi joprojām ir salīdzinoši mazattīstīti, un to vidū izteikti dominē nodokļi degvielai, savukārt nodokļi par citiem enerģijas avotiem, piesārņojumu un dabas resursu izmantošanu ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Nodokļu bāzes turpmāka paplašināšana, ietverot citus vides nodokļu avotus, palīdzētu sasniegt vides jomā noteiktos mērķus. Valdība ir pastiprinājusi centienus, lai apkarotu ēnu ekonomiku, un šie centieni būtu jāturpina."

EK iesaka risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Brisele mudina uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu profesionālo orientāciju, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot māceklības kvalitāti un pieejamību.

Komisija mudina risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. EK arī iesaka pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību.

Komisija iesaka īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. "Veikt turpmākus pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts," norāda EK.

Komisija saka, ka Latvija bija ierosinājusi vērienīgu reformu, un paredzams, ka tai būtu bijusi ievērojama pozitīva ietekme uz augstākās izglītības sistēmas kvalitāti. "Tomēr šie plāni vēl ir agrīnā posmā, un tie ir pareizi jāīsteno, lai nodrošinātu, ka tiek panākta paredzētā pozitīvā ietekme. Turklāt 2013.gadā tiks veikts zinātnisko iestāžu efektivitātes un attīstības stratēģiju novērtējums. Šim svarīgajam novērtējumam būtu jāpalīdz likt pamatus nākotnē paredzētajai reformai un zinātnisko iestāžu finansējumam, atbalstot inovāciju kāpumu Latvijā."

Rekomendācijās teikts, ka nepieciešams arī turpmāk uzlabot energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem. Uzlabot savienojamību ar ES enerģētikas tīkliem un veikt pasākumus, lai liberalizētu dabasgāzes tirgu, tostarp paredzēt skaidrus noteikumus par trešo personu piekļuvi uzglabāšanas iespējām.

Komisija secina, ka mājokļu siltināšanas projektu īstenošana Latvijā ir bijusi lēna un daudzi pabeigti projekti attiecas tikai uz samērā nelielu daļu no ēku skaita, kurās rodas lieli enerģijas zudumi. "Latvija guva panākumus 2012.gadā attiecībā uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei un dalībai reģionālajos tirgos. Tiešu līgumu slēgšana ar elektroenerģijas piegādātājiem ir obligāta uzņēmējdarbības sektorā un ir ieviesta arī attiecībā uz mājsaimniecībām, ko tās var izvēlēties brīvprātīgi. Paredzams, ka Latvija pievienosies Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot" cenu apgabalam 2013.gada jūnijā," saka EK, norādot, ka tomēr nav gūti panākumi attiecībā uz dabasgāzes tirgus atvēršanu un dominē atkarība no viena avota. "Iestādes arī veic sarežģītas pārrunas par īpašumtiesībām uz dabasgāzes krātuvi un tās pārvaldību, kas ir ļoti svarīgi pareizai reģionālā gāzes tirgus darbībai."

EK mudina pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Tāpat ieteikts ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu.

EK norāda, ka Latvijas tiesu sistēmā ir nepilnības civilajā tiesu sistēmā. "Sistēmā ir apvienoti vairāki nelabvēlīgi faktori, piemēram, ilgstoša tiesvedība civillietās un komerclietās pirmajā instancē un zemi lietu izbeigšanas rādītāji, kā rezultātā uzkrājas neiztiesātās lietas.

Izskatīšanas laiks ir īpaši ilgs maksātnespējas procesos. Turklāt daudzas lietas netiek atrisinātas pirmajā instancē, kas izraisa kavēšanos visos līmeņos līdz pat Augstākajai tiesai." EK bilst, ka nesen tika veikti pozitīvi pasākumi sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, taču vēl ir pāragri novērtēt to ietekmi.

Šodien publicētos EK ieteikumus ES līderi apspriedīs un apstiprinās jūlija tikšanās reizē.

EK ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs. Savukārt nākamgad, ja Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti, mūsu valstij izteiktie Eiropas semestra ieteikumi varētu būt daudz striktāki, proti, gan ar konkrētiem izpildes termiņiem, gan soda sankcijām.

Foto: no vietnes ruote-elettriche.it

Komentāri