EK oficiāli apstiprina atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, arī ECB novērtējums ir pozitīvs (Papildināts 14:23), Mixnews.lv

EK oficiāli apstiprina atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, arī ECB novērtējums ir pozitīvs (Papildināts 14:23)

фото

Politika | 2013. gada 5. jūnijā plkst. 14:23

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, ziņo LETA.

EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.

Komisija norāda, ka Latvija veikusi nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas nepieciešamas eiro ieviešanai.

EK secina, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti. Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. EK prognozē, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugs līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.

EK secina, ka Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru.

Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.

Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP.

EK secina, ka Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti. Latvijas lats kopš 2005.gada 2.maija ir piesaistīts valūtas maiņas mehānismam (ERM II). Pēdējos divos gados lata kurss nav novirzījies no fiksētās likmes vairāk par 1%, kas atbilst saistībām.

Komisija secina, ka Latvija atbilst kritērijam par ilgtermiņa procentu likmēm, kas 2013.gada aprīlī bija 3,8%. Eirozonas valstīm noteiktais ilgtermiņa procentlikumju līmenis ir 5,5%.

EK ziņojumā par Latviju izvērtēti arī vairāki papildus faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā.

"Latvijas ekonomika ir labi integrēta ES ekonomikā, pateicoties tirdzniecībai un tiešajām ārvalstu investīcijām. Savukārt darba tirgus demonstrē augstas pakāpes mobilitāti ES tirgus robežās un vērā ņemamu elastību, tomēr bezdarba līmenis saglabājas augsts," teikts EK ziņojumā.

"Vērtējot pēc atlasītiem biznesa vides rādītājiem, Latvija atbilst vidējam eirozonas dalībvalstu līmenim. Vietējais finanšu sektors ir ievērojami integrēts ES finanšu sistēmā, galvenokārt pateicoties lielajam ārvalstu īpašnieku īpatsvaram banku sistēmā. Starptautiskās finanšu palīdzības programmas kontekstā ievērojami uzlabota finanšu uzraudzība," teikts ziņojumā.

EK arī norāda uz nerezidentu depozītu salīdzinoši lielo īpatsvaru Latvijas banku sektorā.

"Latvijai ir ilggadīgas tradīcijas un vairākas konkurētspējas priekšrocības nerezidentu banku klientu, galvenokārt korporāciju no NVS valstīm apkalpošanā. Nerezidentu banku biznesa uzraudzība rada papildus izaicinājumus, kas saistīti ar pārrobežu darījumu būtību," teikts ziņojumā. Vienlaikus EK norāda, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumi šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai, kas nosaka, ka bankām ar lielu nerezidentu depozītu apjomu ir jāuztur augsts likvīdo aktīvu līmenis un stingrāk jāuzrauga kapitāla līmeņi.

"Ņemot vērā novērtējumu par likumdošanas saskaņošanu, atbilstību konverģences kritērijiem un papildus faktoru izvērtējumu [..] komisija uzskata, ka Latvija izpilda visus nosacījumus eiro ieviešanai," teikts ziņojumā.

Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) trešdien publicētais konverģences ziņojums ir Latvijai pozitīvs un apliecina, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, tomēr arī atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.

Ziņojumā secināts, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti.

Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. Sagaidāms, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugs līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.

Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru.

Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.

Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP.

Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti.

Latvijas lats kopš 2005.gada 2.maija ir piesaistīts valūtas maiņas mehānismam (ERM II). Pēdējos divos gados lata kurss nav novirzījies no fiksētās likmes vairāk par 1%, kas atbilst saistībām.

Latvija atbilst kritērijam par ilgtermiņa procentu likmēm, kas 2013.gada aprīlī bija 3,8%. Eirozonas valstīm noteiktais ilgtermiņa procentlikumju līmenis ir 5,5%.

ECB gan atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.

"Pievienošanās valūtas savienībai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu," teikts ziņojumā.

ECB norāda, ka Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija. Svarīgi arī izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no darbaspēka izmaksu kāpuma atsākšanās.

Turklāt, "lai gan Latvijas ekonomiskās pielāgošanās spēja bijusi spēcīga, tai jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā," teikts ziņojumā.

ECB norāda, ka ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, tajā skaitā, tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā.

Kā LETA jau iepriekš ziņoja, visas prognozes liecināja, ka ziņojums par Latvijas gatavību ieviest eiro būs pozitīvs, jo valsts ar uzviju izpilda Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus vērīgi tiek gaidīts, kādi "draudzīgi kritiski ieteikumi" tiks izteikti un kādi diplomātiski īpašības vārdi tiks lietoti ziņojumā.

EK konverģences ziņojuma uzmetums liecināja, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Ziņojumā tika izvērtēti arī vairāki papildus faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā. Lai arī EK pieminēja salīdzinoši lielo nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sektorā, tika arī norādīts, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumu šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai.

Atbilstoši procedūrai izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņem ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK konverģences ziņojumu, kā arī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē, kas pulcē visu ES dalībvalstu valdību vadītājus. Plānots, ka pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, bet rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam

ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.

Sagaidāms, ka Latvija eiro ieviesīs nākamā gada 1.janvārī.

Komentāri