Rībena: Izņemot Rienci, Rīga 2014 atklāšanas pasākumi vērtējami pozitīvi

фото

Rīga 2014 | 2014. gada 24. janvārī plkst. 15:01

Izņemot Latvijas Nacionālajā operā (LNO) skatāmo Riharda Vāgnera opusu tēlos "Rienci. Triumfs un sakāve", pagājušās nedēļas nogalē notikušie Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi vērtējami pozitīvi, aģentūrai LETA atzina Saeimas deputāte, bijusī kultūras ministre un "Rīga 800" svinību organizatore Ingūna Rībena (V).

"Manuprāt, "Rienci" internacionālā komanda, sākot ar režisori un solistiem, bija absolūta neveiksme. Mūsu mākslinieki noteikti būtu daudz talantīgāki. Man žēl, ka tā notika, klāt esot Lietuvas prezidentei un citu valstu pārstāvjiem. Tā ir Andreja Žagara kunga pēdējā neveiksme LNO direktora amatā, saslēdzot šādus līgumus," sacīja Rībena.

Tomēr viņa norādīja, ka kopumā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšana vērtējama atzinīgi, jo pasākumi bijuši kvalitatīvi, labi noorganizēti un pieejami sabiedrībai.

"Izņēmums varētu būt "Rienci" atklāšanas izrāde, taču domāju, ka cilvēkiem nebija problēmu tikt uz pārējiem pasākumiem. Ja vien bija vēlme, bija arī visas iespējas tajos piedalīties," bilda bijusī kultūras ministre.

Vislielāko gandarījumu Rībena pauda par akciju "Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde".

"Grāmatu draugu ķēde, kurā no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas uz jauno bibliotēkas mājvietu - "Gaismas pili" - roku rokā tika nodotas grāmatas, kārtējo reizi apliecināja tautas spēju solidarizēties lielās, skaistās akcijās. Mazliet traucēja sals, citādi tas būtu ierakstījies atmiņā vēl brīnišķīgāk, bet tāpat tautas vitalitāte ar dziesmām un dejām spēja akciju padarīt par skaistākajiem tās dienas mirkļiem," sacīja Rībena, piebilstot, ka kopības sajūtai netraucējusi pat grāmatu ķēdes norises kavēšanās, ko radījusi cilvēku vēlme fotografēties ar ķēdē ceļojošajām grāmatām.

Bijusī kultūras ministre uzsvēra, ka "Arēnā Rīga" notikušais koncerts "Rīga dimd!" bija tradicionāli brīnišķīgs. "Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris nemaz citādāk neprot - mēs šajā ziņā esam izlutināti un pieraduši baudīt pasaules klases kultūru, it sevišķi - mūzikā," viņa sacīja.

Pēc viņas domām, izdevies bijis arī virs Daugavas skatāmais gaismas un skaņas uzvedums. "Man liekas, ka tā bija pirodigitāla sinhronizācija, kad vienā diskā ierakstīta uguņošana un mūzika, un gaismas puķes uzzied vienlaicīgi ar astotdaļnotīm vai sešpadsmitdaļnotīm. Vienīgi gribējās, lai uzvedums ir ilgāks," izteicās Rībena, piebilstot, ka pa Daugavu braukājošais vācu mākslinieku kuģis gan likās nenopietns tai kultūras latiņai, pie kādas pieraduši Latvijas un Rīgas iedzīvotāji.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Komentāri