Rīgā joprojām neskaidra vairāku vidusskolu nākotne, Mixnews.lv

Rīgā joprojām neskaidra vairāku vidusskolu nākotne

фото

Sabiedrība | 2013. gada 31. oktobrī plkst. 19:08

Daļai skolu, kuras 2011.gadā tika iekļautas izglītības iestāžu sarakstā un kurām divarpus gadu laikā tika uzdots rast risinājumus savai tālākajai pastāvēšanai un attīstībai, tā arī nav izdevies panākt skolēnu skaita palielināšanos, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) apkopotā informācija.

Kopumā sarakstā 2011.gadā tika iekļautas 25 izglītības iestādes, nosakot, ka tām līdz 2013.gada 30.decembrim būs jāiesniedz priekšlikumi skolas attīstībai attiecīgā pilsētas mikrorajona skatījumā, ziņo LETA. Aptuveni puse šo izglītības iestāžu atradušas iespējas piesaistīt jaunus skolēnus, atverot pirmsskolas izglītības grupas, ieviešot jaunas mācību programmas, ieviešot sociālās korekcijas klases vai attīstot konkrētus mācību novirzienus. Divas skolas - Kārļa Videnieka 77.vidusskola un Rīgas Ezerkrastu vidusskola - kļuvušas par pamatskolām. Tomēr vairākās vidusskolās joprojām ir grūtības nokomplektēt pilnas klases.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) aģentūrai LETA skaidroja, ka darbs pie skolu tīkla optimizēšanas turpinās visu laiku, par prioritāti izvirzot izglītības kvalitāti Rīgā. Viņa uzsvēra, ka mērķis nav rupji iznīcināt skolas, bet nodrošināt kvalitatīvu pedagogu darbu un adekvātu atalgojumu, kas nav iespējams mazajās skolās, jo tajās strādājošie skolotāji ir spiesti skraidīt pa divām trim darba vietām, lai varētu adekvāti nopelnīt.

"Skolotāji, kuri strādā vairākās skolās, nevar visu sevi atdot vienai skolai, strādāt ar skolēniem fakultatīvi, pēc stundām un tamlīdzīgi. Tā ir garāmiešana zināmā mērā. Pats galvenais ir zināšanu kvalitāte, ko Rīga ir izvirzījusi par prioritāti, un ir svarīgi, lai bērnam izglītības iestādē būtu radīti visi apstākļi ne tikai mācību satura apguvei, bet vispārējai attīstībai," skaidroja Aldermane.

Runājot par vidusskolām, kurām zemā skolēnu skaita dēļ ir grūtības nokomplektēt klases, Aldermane norādīja, ka 2011.gadā apzinātajām skolām tika doti divarpus gadi rast risinājumus, bet daļai tas nav izdevies. Ar katru skolu nākotnes iespējas tiks apspriestas individuāli, veicot pārrunas ar skolu vadību un bērnu vecākiem.

"Pieņemu, ka daža laba skola tomēr atradīs iespēju. Darbs ar sabiedrību ir ārkārtīgi svarīgs, piemēram, sākotnēji sarakstā iekļauto 24 skolu vidū ir tādas, kurās šobrīd 1.klasē uzņemts daudz bērnu. Zem guloša akmens ūdens netek, un mūsu mērķis, 2011.gadā pieņemot šo dokumentu, bija nedaudz pakustināt tos gulošos akmeņus, lai nav tā, ka departaments tikai gudro un skatās, ko darīt. Pamatā tas ir jādara skolai," uzsvēra Aldermane.

IKSD direktors Guntis Helmanis norādīja, ka katrai skolai ir savs stāsts, taču pozitīvi vērtējams, ka šīm izglītības iestādēm dots laiks, lai uzlabotu savu darbu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Rīgas dome nesteigsies ar lēmumu pieņemšanu, jo vēl nav zināms, kādas izmaiņas nākamgad saistībā ar vidusskolām varētu piedāvāt Izglītības un zinātnes ministrija. "Jāsaprot, vai jaunie spēles noteikumi attieksies uz visu valsti vai uz lauku skolām, vai pilsētas skolām, lai nesanāk tā, ka šobrīd virzāmies uz priekšu, gatavojam kaut kādu lēmumu, kas valsts politikas dēļ pēc tam būtu jāpārskata," skaidroja departamenta vadītājs.

Jautāts, vai vidusskolas kā vienu no risinājumiem varēt pieņemt lēmumu slēgt vidusskolas klases un kļūt par pamatskolām, Helmanis atzina, ka tas varētu būt iespējams un divas skolas to jau ir izdarījušas, taču viņš uzskata, ka tas nav labākais variants. "Ja nav vidusskolas klašu, tad arī pamatskola parasti ir tāda pašvaka. Likvidēt vidusskolas vairāk raksturīgi ir mazpilsētās," atzina IKSD direktors.

Kā liecina IKSD apkopotā informācija, divas no 2011.gadā sarakstā iekļautajām skolām - Šampētera vidusskola un Rīgas 62.vidusskola - pērn tika likvidētas, bet šogad paredzēts uzsākt Rīgas Herdera vidusskolas, kas atrodas nepiemērotās telpās, un Rīgas Krievu vidusskolas apvienošanu.

Pašvaldībā tiek apspriestas vēl trīs skolu reorganizācijas iespējas. Divas no šīm izglītības iestādēm nīkuļo arī pēc 2011.gadā noslēgtās reorganizācijas. Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, kurai 2011.gadā tika pievienota Mežaparka sākumskola, patlaban mācās 312 skolēni - no tiem aptuveni 200 bērniem mācības notiek Čiekurkalnā, pārējiem - Mežaparkā. Šajā mācību gadā Poruka vidusskolai izdevies labi nokomplektēt 10.klasi - ar 32 skolēniem, taču lielākajā daļā pārējo klašu skolēnu skaits neatbilst normatīvo aktu prasībām, tāpēc tiek izskatītas dažādas skolas darbības pilnveides iespējas, piemēram, Poruka vidusskolu varētu apvienot ar Rīgas 37.vidusskolu, skolu pārceļot uz ēku Čiekurkalna 1.līnijā 53 vai Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas izglītības programmu īstenošanu nododot Rīgas 45.vidusskolai. Savukārt Mežaparka filiāles izvietošanai varētu meklēt risinājumu pašreizējo Labklājības departamenta iestāžu ēkās.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, Poruka vidusskola 2011.gadā nosvinējusi 100 gadu jubileju. 2012.gada janvārī Poruka vidusskola un Valsts policijas koledža noslēgusi sadarbības līgumu, kas veicinātu jauniešu izpratni par Valsts policijas darbu un iespēju apgūt papildus vidējai izglītībai nepieciešamās zināšanas policijas jomā - Uzbrukuma atvairīšanu un aizsardzības taktiku, Kriminālistiku un Ieroču mācību. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) gan norādīja, ka skolai vēl tiks dots vismaz viens gads laika, lai situāciju uzlabotu.

Jūtamas izmaiņas turpināsies Rīgas 53.vidusskolā Āgenskalnā, kura 2012.gadā pārņēma Rīgas Šampētera vidusskolas īstenotās programmas. Patlaban 53.vidusskolā mācās 468 bērni un darbs tiek organizēts divās ēkās - Melnsila ielā 6 un Šampētera ielā 98. Pakāpeniski tiek likvidēta vakara (maiņu) programma, tā tiks īstenota vēl vienu mācību gadu.

2014./2015.mācību gadā skola darbosies vienā ēkā Melnsila ielā 6, savukārt atbrīvotajā ēkā Šampētera ielā 98 varētu izvietot bērnu un jauniešu centru "Zolitūde", Rīgas Mūzikas internātvidusskolu vai attīstīt speciālās izglītības piedāvājumu Pārdaugavā.

Paredzēts izskatīt arī Rīgas 37.vidusskolas darbības pilnveides iespējas. Šajā vidusskolā Čiekurkalnā mācās 194 bērni un šogad izdevies labi nokomplektēt 10.klasi ar 28 skolēniem, taču pārējās klasēs skolēnu skaits neatbilst normatīvo aktu prasībām. Skolā jau tagad darbojas četras pirmsskolas grupas kopumā 64 bērniem, taču nelielais skolēnu skaits saistīts ar skolas neizdevīgo atrašanās vietu.

Vairākās Rīgas skolās skolēnu skaits joprojām ir nestabils, tāpēc vispārējās vidējās izglītības ieguves nodrošinājums skolā būs atkarīgs no sabiedrības pieprasījuma, piemēram, Iļģuciema vidusskolā, Rīgas 47.vidusskolā, Rīgas 94.vidusskolā, Rīgas 61.vidusskolā, kā arī dažās skolās, kurās pietiekama sākumskolas skolēnu skaita dēļ tuvākajā laikā gaidāma skolēnu skaita stabilizēšanās - Rīgas 93.vidusskolā, Rīgas 85.vidusskolā, Rīgas, 28.vidusskolā.

Ievērojot skolas specifisko piedāvājumu, pamatizglītības pieejamību paredzēts saglabāt arī Rīgas Kristīgajā vidusskolā, kā arī Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolā, kurā vienlaikus vispārējās izglītības apguvei skolēni aktīvi sporto, apmeklējot hokeja nodarbības blakus esošajā Hokeja skolā "Rīga". Skola 2012.gadā licencēja attiecīgas pamatizglītības programmas, kas nodrošina iespēju vienā klasē mācīties gan latviešu, gan mazākumtautību skolēniem, līdz ar to vienā skolā var mācīties vienas hokeja komandas dalībnieki un šādas prakses izmantošana turpmāk varētu piesaistīt skolai vairāk skolēnu.

Rīgas 32.vidusskola, kurā patlaban mācās 263 bērni, izteikusi piedāvājumu attīstīt sporta jomu, piedāvājot skolēniem vispusīgas sporta aktivitātes, taču šim nolūkam nepieciešama skolas sporta objektu renovācija. Savukārt Kārļa Videnieka 77.vidusskola, kas tagad kļuvusi par Rīgas Avotu pamatskolu, no šā gada 1.septembra uzsāka īstenot speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, paplašinot speciālās izglītības pieejamību pilsētas tuvējā centrā.

Komentāri