LŽA: Drošības policija izmanto nepieņemamas metodes, izmeklējot informācijas noplūdes

фото

Sabiedrība | 2013. gada 20. decembrī plkst. 12:29

Drošības policija (DP) izmanto nepieņemamas metodes, izmeklējot informācijas noplūdes, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

LŽA publiski izskanējušo informāciju par DP metodēm, izmeklējot informācijas noplūdi, vērtē kā satraucošu un nepieņemamu.

Organizācija uzsver, ka, arī veicot kriminālprocesuālās darbības, bažas rada tas, cik pamatotas ir tādas metodes kā informācijas vākšana, noklausoties žurnālistu telefonsarunas, pārbaudot viņu korespondenci vai ar kādām citām metodēm pārbaudot, ar ko kontaktējas konkrēti žurnālisti.

"Nav pieņemami, ka žurnālistu noklausīšanās tiek sankcionēta ar mērķi vākt ziņas par viņu avotiem. Turklāt šādos gadījumos informācija tiek savākta neselekcionēti, respektīvi, noklausītas tiek arī sarunas ar citiem avotiem," teikts LŽA paziņojumā.

Šādi DP vai citu izmeklēšanas iestāžu rīcībā varot nonākt informācija par avotiem, ar kuriem kontaktējas žurnālists, tostarp arī par avotiem, kuru sniegtajai informācijai nav nekāda sakara ar izmeklējamo lietu. Šāda veida izmeklēšanas darbības apdraudot gan žurnālistu iespējas vākt informāciju un pildīt profesionālos pienākumus, gan masu mediju redakcionālo neatkarību, norāda LŽA.

Organizācija pauž neizpratni par Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta telpās notikušo dokumentu izņemšanu, kas, spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, notikusi bez atbilstošas tiesneša sankcijas.

Latvijas Televīzija (LTV) lūgs tiesībsargājošās iestādes paskaidrot, vai notikusi televīzijas žurnālistu izspiegošana.

LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne pastāstīja, ka tuvākajā laikā tiks nosūtīta vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, Valsts policijai, DP un Satversmes aizsardzības birojam. Vēstule informācijai tiks nosūtīta arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram.

Vēstulē būs lūgts paskaidrot, vai ir taisnība, ka izsekoti LTV žurnālisti, izpētītas viņu telefonsarunu izdrukas un īsziņas. Ja šī informācija atbilst patiesībai, tad tiks lūgts paskaidrot, ar kādām tiesību normām un kāda ierosināta procesa gaitā šīs darbības ir pamatotas, kas tās ir sankcionējis.

"Vai, veicot procesuālas darbības arī pret citām personām, nav iegūta informācija par žurnālista privāto un profesionālo dzīvi un nav atklāti žurnālista informācijas avoti, līdz ar to pārkāptas Latvijas un starptautiskās tiesību normas? Ja viņi noklausījušies kādu citu cilvēku, ar kuru ir runājis žurnālists, tad vienalga ir jautājums par žurnālista informācijas avota neaizskaramību un par darbu kā tādu," sacīja Elksne.

Latvijas Radio atgādina, ka pagājušajā nedēļā izskanēja ziņas par DP veikto kratīšanu Valsts kancelejas direktores palīga Ivara Mēkona kabinetā un mājās. Saistībā ar šo kriminālprocesu valsts drošības iestāde jau iepriekš bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības gan Valsts kancelejā, gan Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā. Atsevišķiem žurnālistiem ir bažas, ka kriminālprocess tiek izmantots, lai iejauktos viņu darbā.

Latvijas Radio noskaidrojis, ka policiju neinteresē tikai noplūdušais atzinums par iespējamo kompensāciju bijušajam "airBaltic" šefam Bertoltam Flikam. Kratīšanas pie Mēkona notikušas saistībā ar citu investīciju strīdu.

LTV žurnāliste Madara Līcīte līdz šim publiski nav stāstījusi par to, kas notika pēc viņas sižeta par valsts strīdu ar Fliku, kurā viņa atsaucās uz Valsts kancelejā tapušu dokumentu. Līcīte Latvijas Radio stāstīja, ka viņu aicināja uz sarunu DP izmeklētājs, un tad viņu "nostādīja fakta priekšā, izvilka divus dokumentus" - vienu par konfrontāciju sākšanu, šķiet, ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, otru par dokumentu izņemšanu dzīvesvietā vai darba vietā.

Kriminālprocesa likumā paredzēts - ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu, tad var pieņemt lēmumu par kratīšanu. DP gan apgalvo, ka šī procesa gaitā nevienam žurnālistam ar kratīšanu neesot draudēts, taču žurnāliste izmeklētāja teikto uztvērusi tieši šādi. Līcīte sapratusi, ka, neatdodot prasīto dokumentu, nepārprotami būs kratīšana mājās un darbā. Žurnāliste bija pārliecināta, ka no šī dokumenta viņas avotus uzzināt nav iespējams.

Pēc tam Līcīti, kurai nav bijis iespējas sazināties ne ar darbavietu, ne ar juristu, gaidīja brauciens uz Zaķusalu DP mašīnā. Tālākos notikumus DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa raksturojusi ar vārdiem - kriminālprocesa gaitā DP Latvijas Televīzijas ēkā Ziņu dienesta vadītāja un jurista klātbūtnē izņēma dokumentu, un jurists neizteica iebildumus un atzina, ka darbības bija likumīgas.

Taču Līcīte norāda, ka patiesībā viss neesot bijis tik nevainīgi - dokumenta izņemšanas protokola aizpildīšana notikusi jurista un Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes klātbūtnē, bet pārējais gan nē.

Arī Elksne noliedz DP oficiālo versiju. Viņa uzsver, ka par dokumenta izņemšanu viņa iepriekš nebija brīdināta un dokumenta izņemšana notika, vēl pirms Elksne uzzināja, ka DP atrodas Ziņu dienesta telpās.

Apse-Krūmiņa Latvijas Radio uzsvērusi, ka kriminālprocesā notiek izmeklēšana un DP nav noklausījusies žurnālista sarunas un nekontrolēja īsziņas, neizņēma datoru un citus komunikācijas līdzekļus, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka DP izmeklēšana interpretējama kā žurnālista darbība. DP uzskata, ka šādus apgalvojumus izplata personas, kas vēlas ietekmēt izmeklēšanu un izdarīt spiedienu.

DP paziņojusi, ka kriminālprocesā par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas "airBaltic" ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti, neesot veikta žurnālistu telefonsarunu noklausīšanās vai īsziņu pārtveršana.

Lai gan līdz šim publiski runāts par versiju, ka "airBaltic" dokuments noplūdis no pašas Valsts kancelejas, DP darbības liecina - šī versija vairs neesot aktuāla. Valsts kancelejas direktores palīgs starptautisko šķīrējtiesu jautājumos Mēkons atklājis, ka pie viņa kratīšana veikta par pilnīgi citu dokumentu, kas 24.septembrī parādījās portālā "pietiek.com" - Valsts kancelejas atzinumu "Winergy" un "Norvik" bankas strīdā. Mēkons arī norādījis, ka brīdī, kad atzinums tika publicēts, tam jau bija atcelts slepenības statuss.

Valsts kancelejā tagad publiski pieejama dokumenta kopija, kurā paustas aizdomas par tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanos reiderisma shēmā, lai atņemtu Igaunijas uzņēmumam atjaunojamās enerģijas biznesu Latvijā. Šo ziņojumu savā publikācijā portālā "pietiek.com" izmantoja žurnāliste Agnese Margēviča. Viņa līdz šim uz DP nav aicināta, taču tās interesi ir izjutusi. Viņa no citām pratinātajām personām uzzinājusi, ka figurē šajā procesā, - šīm personām rādītas viņas telefonsarunu izdrukas un īsziņas.

DP izmeklēšanu par abiem gadījumiem veic viena kriminālprocesa gaitā. Arī Līcīte stāsta, ka vairākiem pratinātajiem uzrādītas viņas īsziņas, turklāt uz DP aicinātas vairākas valsts amatpersonas, kuras viņa satikusi sižeta tapšanas dienā. Iespējams tāpēc, ka viņas gaitas kļuvušas zināmas izmeklētājiem, secina žurnāliste. Aizdomas par izsekošanu ir arī Margēvičai.

Šis kriminālprocess sākts uz divu Valsts kancelejas iesniegumu pamata - viens bijis par "airBaltic" dokumenta noplūdi, savukārt otrais - Valsts kanceleja vēstīja, ka saņēmusi kāda grupējuma draudus saistībā ar "Winergy" lietā - kā noprotams, minētas ar "Norvik banku" saistītas personas.

Nav gan zināms, ka DP kaut ko izmeklētu šajā virzienā, sacījis Mēkons. Viņš paudis bažas, ka pēc kancelejas iesnieguma par nopietniem draudiem kriminālprocesa izmeklēšana pārvērtās par divu dokumentu nopludināšanas lietu.

Komentāri