Vecāki iebilst pret izglītības pamatnostādnēm; norāda tikai uz kosmētiskiem uzlabojumiem, Mixnews.lv

Vecāki iebilst pret izglītības pamatnostādnēm; norāda tikai uz kosmētiskiem uzlabojumiem

фото

Sabiedrība | 2013. gada 27. decembrī plkst. 21:03

Vecāku organizācijas turpina iebilst pret Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, norādot, ka tajās veikti tikai "kosmētiski" uzlabojumi un nav iekļauts pats būtiskākais - bērniem ar speciālajām vajadzībām jāsaņem viņu vajadzībām atbilstoša palīdzība neatkarīgi no izglītības iestādes, ziņo LETA.

Kā aģentūru LETA informēja biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Jana Simanovska, jāparedz arī konkrēti pasākumi un finansējums vardarbības mazināšanai visās skolās.

Sestdien, 28.decembrī, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiks atkārtota Izglītības attīstības pamatnostādņu projekta 2014.-2020.gadam saskaņošana, kur piedalīsies arī biedrību "Vecāki par izglītību" un "Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" un citu organizāciju pārstāvji. Ministru kabineta komisijas sēdē tika nolemts šo projektu atkārtoti saskaņot, jo pārāk daudz valsts un nevalstisko organizāciju iebilda pret pašreizējo projektu. Diemžēl arī jaunais projekts tikai "kosmētiski", bet nevis pēc būtības ņem vērā vecāku organizāciju iebildumus, norāda Simanovska.

Lai gan Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķis ir visnotaļ atbalstāms - "kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei" -, paredzētā rīcība tam neatbilstot. Pēc biedrības pārstāves norādītā, pamatnostādnēs paredzēts turpināt novecojušo speciālās izglītības programmu licenzēšanu, uzliekot birokrātiskus šķēršļus speciālās izglītības pakalpojuma saņemšanai un neveicinot iekļaujošo izglītību jeb to, ka vairums bērnu ar speciālām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošās skolās parastās klasēs vistuvāk savai dzīvesvietai.

Pamatnostādnēs jāietver būtisks iekļaujošās izglītības princips, proti, bērniem ar speciālām vajadzībām jānodrošina viņu vajadzībām atbilstošs izglītības pakalpojums pēctecīgi un savlaicīgi visās izglītības pakāpēs neatkarīgi no iestādes, kurā bērns mācās. Jāatsakās no pārmērīgās bērnu dalīšanas specializētās iestādēs, ko jau 2010.gadā Latvijai ieteica Pasaules Banka, uzsverot, ka tieši līdzšinējā sistēma ir neadekvāti dārga un neefektīva.

Tāpat arī vecāki vēlas, lai sadarbība ar ģimeni un skolas psihoemocionālā vide tiek minētas ne tikai pamatnostādņu ievaddaļā, bet arī rīcības sadaļā to ieviešanai būtu paredzēti konkrēti pasākumi un finansējums.

"Mēs saprotam, ka pārmaiņas izglītības sistēmā nevar izdarīt vienā dienā, tomēr turpmākie septiņi gadi ir pietiekoši ilgs laiks, lai īstenotu labi pārdomātu reformu, atsakoties no bērnu dalīšanas speciālajās programmās, bet sniedzot individualizētu atbalstu atbilstoši bērna vajadzībām. Mēs arī vēlamies lielāku nozīmi sadarbībai ar bērna ģimeni visos izglītības līmeņos no pirmskolas līdz vidējās izglītības posmam ieskaitot. Nereti ir aizbildinājums, ka skolas nesadarbojas ar vecākiem, jo vecāki paši ir pasīvi," skaidroja Simanovska.

Nenoliedzot šīs problēmas, tiek rosināts, lai skolas nākotnē vairāk ieguldītu sadarbībā ar ģimeni, dodot iespēju tiem vecākiem, kas atbildīgi izturas pret savu bērnu izglītību, kā arī iedrošinot pārējos vecākus labākai sadarbībai ar skolu, popularizējot ieguvumus bērna attīstībai.

Savukārt biedrības "Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" pārstāve Kristīne Dūdiņa komentē, ka pašreiz izglītības politikā ignorēts fakts, ka skolas vide nav mazāk svarīga kā izglītības saturs, un ir pierādīts, ka tā ietekmē gan skolēnu sekmes, fizisko un garīgo veselību skolas laikā, gan arī ilgtermiņā.

"Vairumā attīstīto valstu skolas kvalitāti nosaka ne tikai skolēnu sekmes, bet arī labklājība skolā, kas tiek monitorēta un mērķtiecīgi pilnveidota. Latvijā tas netiek darīts, un mēs redzam sekas, piemēram, ārkārtīgi augsto vienaudžu vardarbību skolās. Tas ir valsts uzdevums nodrošināt ikvienam skolēnam ir fundamentālās cilvēktiesības skolā justies droši, būt pasargātam no vardarbības, pazemošanas, diskriminācijas. Nevienam skolēnam, dodoties uz skolu, nav jājūt bailes, ka viņu noniecinās vai pazemos, un nevienam vecākam nav jābaidās, ka tas varētu notikt," norādījusi Dūdiņa.

Kā ziņots, izvirzītā mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus - paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.

Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.

Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tostarp paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam, klāsta ministrija.

Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.

Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.

Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa - doktorantūras - kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes vēl būs jāskata Saeimā.

Kā ziņots, līdz 2020.gadam sagaidāms liels skolēnu un studējošo skaita kritums, iepriekš norādīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Viņa akcentēja, ka saskaņā ar demogrāfijas prognozēm turpmākajos gados Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, tādējādi līdz 2020.gadam vidējā un augstākajā izglītībā sagaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums.

Atbilstoši prognozēm salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11 600 skolēnu, bet augstākajā izglītībā - par 27 600 studentu. Tikmēr pamatizglītībā tiek prognozēts skolēnu skaita pieaugums.

Komentāri