Latvija apņēmusies Līdz 2015.gadam nodrošināt pamatizglītību visiem iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam

фото

Sabiedrība | 2014. gada 12. janvārī plkst. 15:22

Lai īstenotu Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību un dot iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību, Latvija apņēmusies līdz 2015.gadam nodrošināt pamatizglītību visiem iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī nodrošināt 85% iedzīvotāju iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību, ziņo LETA.

Kā sacīts Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā par Tūkstošgades attīstības mērķiem un uzdevumiem Latvijā, ir gandrīz sasniegta un joprojām tiek uzlabota vispārējās pamatizglītības pieejamība. Piemēram, ir veiktas investīcijas, lai nodrošinātu izglītības pieejamību bērniem ar invaliditāti. Turklāt Latvija ir uzsākusi projektu, lai skolās īstenotu romu mazākumtautības integrāciju, pieņemot darbā skolotāju palīgus - romus. Daudzas vietējās pašvaldības piešķir līdzekļus, lai nodrošinātu bezmaksas pusdienas bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Visi šie pasākumi ir veicinājuši vispārēju pamatizglītības pieejamību. 2011.gadā 98,6% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju bija ieguvuši vismaz pamatizglītību, minēts ziņojumā.

ĀM apgalvo, ka ir gūti ievērojami panākumi vidējās izglītības pieejamības paplašināšanā. 2000.gadā tikai 68,9% pilngadīgu jauniešu apmeklēja kādu izglītības iestādi. 2010.gadā šis rādītājs bija paaugstinājies līdz 88,5% un 2011.gadā - līdz 89,2%. Latvija ir sasniegusi savu mērķi nodrošināt pienācīgu vidējās izglītības pieejamību, uzskata ĀM.

Viens no TAM ir samazināt nabadzību. Lai pildītu šo mērķi, Latvija ir apņēmusies samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu un samazināt ienākumu atšķirības starp nabadzīgajiem un bagātajiem. ĀM ziņojumā sacīts, ka kopš 2008.gada ir vērojama tendence samazināties nabadzības riskam. Tomēr nacionālie dati par trūcīgām un maznodrošinātām personām, kā arī saņēmējiem pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un materiālās nenodrošinātības rādītājiem uzrāda pieaugošu tendenci līdz ar ekonomisko krīzi, šīm tendencēm saglabājoties arī pēckrīzes periodā.

Latvijas iespējas ienākumu nevienlīdzības samazināšanai ekonomiskās krīzes un tās seku pārvarēšanas laikā 2009.-2011.gadā bija visai ierobežotas, un tāpēc sociālā palīdzība mērķtiecīgi tika novirzīta pašiem trūcīgākajiem, kas deva pozitīvu impulsu ienākumu nevienlīdzības samazināšanai. Pēc 2008. gada krīzes bija vērojams neliels nevienlīdzības samazinājums, sacīts ĀM ziņojumā.

Lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību, veikti grozījumi tiesību aktos, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 113,83 eiro mēnesī, nestrādājošiem vecākiem dubultot bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam un dubultot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu.

TAM mērķis paredz nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem. Tāpēc Latvija vēlas samazināt mūža garuma atšķirības starp dzimumiem un pietuvināt tās Eiropas vidējam rādītājam, kā arī samazināt atšķirības starp sieviešu un vīriešu rīcībā esošo finanšu daudzumu.

Tāpat Latvija ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību gan likumdošanā, gan praksē. Piemēram, viena trešdaļa valdības ministru ir sievietes. Latvijas sasniegumi šajā jomā ir atzīti Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā "Dzimumu līdztiesība pasaulē", kas Latviju ir ierindojis 19.vietā ar vislabāko rezultātu starp Austrumeiropas valstīm. Vienlaikus Eiropas dzimumu līdztiesības institūta izstrādātais indekss dzimumu līdztiesības situācijas novērtēšanai ES dalībvalstīs liecina, ka varas pozīciju jomā Latvijas rādītājs ir vien 38,6 punkti no 100 iespējamiem.

TAM nosaka mazināt bērnu mirstību, tāpēc laika posmā no 1995.gadam līdz 2015. gadam ir paredzēts uz pusi samazināt līdz piecus gadus vecu bērnu mirstību, tuvinoties ES vidējam rādītājam, kā arī samazināt mātes mirstību no novēršamiem nāves cēloņiem līdz Eiropas valstu vidējam līmenim.

Starp mērķiem arī minēts ierobežot HIV un AIDS, tuberkulozes un difterijas izplatību, kā arī mirstību no citiem novēršamiem nāves cēloņiem, nodrošināt vides ilgtspēju, novērst dabas resursu samazināšanos, nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un veicināt sabiedrības izpratni un līdzdalību attīstības sadarbībā.

Komentāri