Tiesībsargs aicina prezidentu sniegt atbalstu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā mazākumtautībām, Mixnews.lv

Tiesībsargs aicina prezidentu sniegt atbalstu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā mazākumtautībām

фото

Sabiedrība | 2014. gada 15. janvārī plkst. 14:23

Tiesībsargs Juris Jansons aicinājis Valsts prezidentu Andri Bērziņu sniegt atbalstu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā mazākumtautībām, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Tiesībsargs vēstulē prezidentam atgādina, ka veicis izpēti par bilingvālās izglītības tēmu, taču medijos secinājumi par bilingvālās izglītības tēmu atspoguļoti tendenciozi.

Monitorings veikts skolās, kuras īsteno mazākumtautību programmas, tostarp poļu, ukraiņu, baltkrievu, ebreju, krievu, lietuviešu un igauņu.

Monitoringā Tiesībsarga biroja darbinieki apmeklēja 49 skolas, kurās tiek realizētas mazākumtautību izglītības programmas. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza 3272 skolēni.

Bilingvālās izglītības tiesiskais regulējums ir skaidrs un precīzs, bet tās īstenošanas prakse ir nepilnīga. Izglītības procesa kvalitātes nodrošināšana ir primārais, kam šobrīd pievēršama uzmanība. Lai nodrošinātu spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu, ir palielināma valsts uzraudzība mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu un izglītības procesa kvalitāti.

Kontroli par mācību programmu īstenošanu, tostarp bilingvālās metodikas pielietošanu, veic skolas administrācija. No 49 izglītības iestādēm tikai trijās notikusi kontrole no valsts iestāžu puses. Salīdzinoši nelielā kontrole no ārpuses un direktoru nevērība pret normatīvo aktu ievērošanu noved pie situācijas, ka skolotāji nezina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un ikdienā, pasniedzot mācību vielu, neievēro normatīvo regulējumu, tostarp attiecībā uz valodu, kādā mācību priekšmets ir pasniedzams, vēstulē norāda Jansons.

Skolās, kur skolas vadībai ir stingra nostāja par normatīvo aktu ievērošanu, mācību priekšmets tika pasniegts atbilstoši programmā noteiktajam. Valsts valodas centram norādīju uz septiņiem gadījumiem, kur skolotāji sarunā ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem valsts valodā. Valsts valodas centrs veica pārbaudi un konstatēja, ka sešas skolotājas nelieto valsts valodu profesionālo amata pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā, savukārt vienai skolotājai pārbaudes laikā bija pārejoša darba nespēja. Tāpat Valsts valodas centrs sniedza informāciju, ka šādi pārkāpumi tiek fiksēti regulāri, kas norāda uz sistēmisku problēmu.

Viens no Jansona priekšlikumiem ir nodrošināt vidējo izglītību minoritāšu skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, tikai valsts valodā, saglabājot mācību priekšmetus minoritāšu valodā – minoritāšu valoda, literatūra, kultūra.

Bērnu vislabāko interešu nodrošināšanu ir svarīgi ne tikai deklarēt normatīvajos aktos, bet piemērot ikdienas darbā ar bērniem, nodrošinot bērniem gan iespēju apgūt attiecīgo mazākumtautību kultūru, gan iegūt kvalitatīvu, bezmaksas izglītību un vēlāk konkurētspēju darba tirgū, uzskata tiesībsargs.

Izglītības procesa kvalitātes nodrošināšana ir primārais, kam šobrīd pievēršama uzmanība. Izglītības, pedagogu darba kvalitāte pārbaudāma neatkarīgi no tā, cik valodas izglītības darbā tiek izmantotas. Pedagogu zināšanām ne tikai valsts valodā, bet visā, kas attiecas uz jaunu, mūsdienīgu izglītošanu, mācību metodiku, ir jābūt tādām, lai pasniegtu mācību priekšmetu pēc visaugstākajiem kritērijiem.

"Aicinu Valsts prezidentu sniegt atbalstu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, gan attiecībā uz mazākumtautībām, gan attiecībā uz ikvienu skolēnu. Tikai izglītota sabiedrība var dot ieguldījumu Latvijas nākotnē, tostarp iecietīgu vidi, kur bērni jau no mazotnes iemācās savstarpējo toleranci, cieņu gan pret citu tautību pārstāvjiem, gan pret Latvijas valsti un valodu," vēstules nobeigumā norāda Jansons.

Komentāri