Druviete: Krievijai Latvijā neizdosies atvērt krievu skolas (1)

фото

Sabiedrība | 2014. gada 23. janvārī plkst. 11:22

Krievijai neizdosies īstenot savu ieceri, proti, Latvijā atvērt krievu skolu, jo šādai rīcībai tā nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas, intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Ministre stāstīja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij var būt suverēna rīcība savu iekšējo jautājumu risināšanā, kas arī attiecas uz izglītības jautājumiem, tāpēc Druviete apšauba, ka Krievijai varētu izdoties īstenot savu ideju, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

"Saprotiet tas nav tika vienkāršs process, jo, lai veidotu mācību iestādi Latvijā nepieciešama licence, mācību programmu un satura akreditācija un licence, kā arī daudzi citi nosacījumi, kas jāizpilda obligāti. Tomēr vēlētos vērst uzmanību uz faktu, ka mācību iestādes skolēniem varētu sagādāt grūtības eksāmenu kārtošana, kas ir tikai valsts valodā," sacīja ministre.

Jāatgādina, ka Krievija plāno drīzumā atvērt ārvalstīs krievu skolas, tostarp Baltijas valstīs, - otrdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Mēs esam apstiprinājuši valdības līmenī, un drīzumā tiks sākts projekts ar nosaukumu "Krievu skola ārzemēs". Mēs centīsimies vienoties ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar citiem mūsu kaimiņiem, valstīm, kur dzīvo mūsu tautieši, lai tur uz mūsu rēķina veidotu krievu skolas," sacīja Lavrovs.

Viņš norādīja, ka šajās skolās mācības notiks pēc Krievijas standartiem. "Mēs gribētu, lai tas notiktu drīzāk, taču ne viss ir atkarīgs no Ārlietu ministrijas," sacīja Lavrovs.

Komentējot šos Lavrova izteikumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norāda, ka šāda iecere nav atbalstāma, informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. "Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām," uzsver ministrs.

Arī mikroblogošanas vietnē "Twitter" ministrs pauž, ka šādu skolu atvēršana nav un nebūs pieņemama.

Ministrs arī norāda, ka šādu skolu izveidošana nav iespējama, jo Latvijas teritorijā izvietotajām izglītības iestādēm ir jāievēro Latvijas normatīvie akti. Pastāv gan arī iespēja šādu ideju ieviest ar starpvaldību līgumiem, kas ir noslēgti, piemēram, ar Latvijas Starptautisko skolu, taču šajā gadījumā tas neizskatoties lietderīgi.

Latvija jau patlaban finansē 99 skolas, kurās mācības notiek septiņās Latvijas mazākumtautības valodās, un šīs skolas strādā pēc vienotas programmas, veicinot uz eiropeiskām vērtībām un Latvijas identitāti balstītas sabiedrības integrāciju. Šajā kontekstā skolu, kuru darbība balstītos uz principiāli atšķirīgiem standartiem, atvēršanas lietderība ir apšaubāma, uzsver Rinkēvičs.

Līdzīgu attieksmi pret Maskavas ieceri paudušas arī Lietuva un Igaunija.

Foto: saeima.lv

Komentāri 1
Munispirms 4 gadiem
Vai tad tas viņiem tas ir vajadzīgs, ja Latvija jau finansē krievu skolas, kur skolotaji ir lojāli kremlim un neprot pat valsts valodu?