Ķermeņa atdzišana un apsaldējumi konstatēti vairāk nekā 100 cilvēkiem

фото

Sabiedrība | 2014. gada 26. janvārī plkst. 11:43

Līdz ar aukstā laika iestāšanos janvārī ķermeņa atdzišana un apsaldējumi konstatēti vairāk nekā 100 cilvēkiem, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste Inga Vītola.

Ja parasti neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi dienā palīdzību sniedz vidēji vienam vai diviem cilvēkiem, kas guvuši apsaldējumus vai kam konstatēta ķermeņa atdzišana, pēdējās pusotras nedēļas laikā tādi ir septiņi līdz astoņi cilvēki dienā. Tomēr šo cilvēku skaits ir lielāks, jo daļa paši vēršas pēc palīdzības, dodoties uz slimnīcu. Pēc Vītolas aprēķiniem līdz šim ķermeņa atdzišana vai apsaldējumi konstatēti 103 cilvēkiem.

Visbiežāk cilvēki apsaldējumus vai ķermeņa atdzišanu gūst, esot alkohola reibumā, atrodoties neapkurinātās telpās vai nepiemēroti saģērbjoties. Piemēram, nereti apsaldējumus var gūt, ja ejot ārā, netiek uzvilkti cimdi, vai kājās ir nepiemēroti apavi ar plānu zoli. Tāpat nereti ķermeņa atdzišana konstatēta cilvēkiem, kas alkohola reibumā aizmiguši uz ielas, vai pakrītot guvuši traumas un ilgāku laiku nav varējuši piecelties.

Tomēr kopējais apsaldējumu guvušo skaits šogad janvārī nav lielāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu, jo pērn viss janvāris bija auksts. Tomēr šogad pakritušos cilvēkus ir vieglāk pamanīt, jo pagājušā gada janvārī to apgrūtināja sniegs un dziļās kupenas. Tāpat arī šogad ir mazāk apsaldējumus guvušo bērnu.

Vītola uzsvēra, ka gadījumos, ja ķermeņa daļas ilgstoši ir nejūtīgas, ir jāvēršas pie mediķiem, jo citādi dziļo audu bojājumi kļūst smagāki un var draudēt pirkstu amputācija. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka arī alkohola lietošanas rezultātā mazinās ķermeņa aizsargmehānismi, mazinās drebuļi, līdz ar to sajūta, ka ir silti, patiesībā ir mānīga.

Komentāri