Augstskolās jāpalielina budžeta vietu skaitu vai studiju vietas bāzes izmaksas

фото

Sabiedrība | 2013. gada 18. janvārī plkst. 19:58

Jautājumā par augstākās izglītības studiju finansēšanas modeli ir jāizlemj, vai palielināt vienas studiju vietas bāzes izmaksas, tādējādi paaugstinot kvalitāti un izglītības pieejamības jautājumu risinot ar citiem veidiem, vai arī paaugstināt budžeta vietu skaitu, šodien seminārā teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre.

Viņa sacīja, ka aktuāls jautājums ir par studiju vietas bāzes izmaksu apmēru un to, kas ir tie izmaksas veidojošie komponenti 2013.gadam. Ministrijas pārstāve arī akcentēja, ka pašmērķis nav atbalstīt augstskolas, bet kvalitatīvas studijas iespējas studentiem. Viņa norādīja, ka augstskola ir tikai institūcija, organizatoriskais ietvars, kas nodrošina studijas.

Stūre atgādināja, ka nesen ir sadalītas budžeta vietas un no IZM pakļautībā esošajām augstskolām lielākā dotācija ir Rīgas Tehniskajai universitātei - vairāk nekā 12 miljoni latu, savukārt no koledžām lielākā dotācija ir Paula Stradiņa medicīnas koledžai.

Stūre klāstīja, ka kopējā tendence ir tāda, ka vislielākais budžeta vietu skaits ir dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās un inženierzinātnēs. Otra joma, kurā vērojams pieaugums, ir veselības aprūpe un sociālā labklājība.

"Šobrīd mēs saskaramies ar tādu situāciju, ka prioritārajās nozarēs budžeta vietu skaitu palielināt īsti lietderīgi nav, jo tas gandrīz nosedz visus studētgribētājus un faktiski arī tad mums jādomā par to, ka tur jābūt zināmai atlasei, konkurencei," teica Stūre.

Tāpat viņa atklāja, ka tiek domāts par to, kā paaugstināt kvalitāti, ne tikai kvantitāti budžeta vietām. Viņa uzsvēra, ka šajā kontekstā ir jādomā par to, ka kopējais studējošo skaits krītas. "Pēc mūsu speciālistu prognozēm, tas varētu kristies vēl divus gadus, zemāko punktu sasniedzot 2016.gadā, kad studējošo skaits varētu nostabilizēties ap 90 000," piebilda Stūre.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone izteica cerību, ka seminārs ļaus saprast galvenās vadlīnijas šajā jautājumā. "Diskusijas mērķis ir saprast un sākt ziloni ēst pa mazam gabaliņam, tas pirmais gabaliņš noteikti būtu saprast, cik tad reāli izmaksā viena studiju vieta," teica Meņģelsone.

Kā ziņots, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šodien rīkoja semināru, lai diskutētu par augstākās izglītības studiju finansēšanas modeli.

Valsts finansējuma īpatsvars augstākajai izglītībai 2009.gadā veidoja tikai 0,79% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Valsts finansētās studiju vietas netiek finansētas pilnā apmērā, turklāt nepieciešamā finansējuma aprēķins ir novecojis un neatspoguļo reālās studiju vietu bāzes izmaksas.

Lai uzlabotu situāciju, 2013.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Augstskolu likumā, nosakot, ka "Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, ne mazāku par 0,25 procentiem no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta".

Studiju vietas bāzes izmaksu apzināšanas svarīgumu akcentēja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre, norādot, ka studiju vietas bāzes izmaksas ir pamatrādītājs, kas nosaka to līdzekļu apjomu, ko augstskolas un koledžas saņem no valsts studiju nodrošināšanai, un ir būtiski, lai šis skaitlis ir reālām vajadzībām atbilstošs un līdz ar to nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojums - efektīvs.

Seminārā piedalījās atbildīgo valsts institūciju amatpersonas, dažādu augstākās izglītības iestāžu pārstāvji.

Foto: no vietnes lusp.lv

Komentāri