Nabadzības riskam pakļauts katrs piektais Latvijas iedzīvotājs

фото

Sabiedrība | 2014. gada 4. februārī plkst. 15:07

Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai Latvijā 2012.gadā bija pakļauti 703 000 iedzīvotāju jeb 35,2% no visiem iedzīvotājiem. Tas ir par 28 000 mazāk nekā gadu iepriekš, kad šis rādītājs bija 731 000 jeb 36,2% iedzīvotāju.

Nabadzības riskam 2012.gadā bija pakļauti 19,4% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Samazinājumu ietekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugums par 5,3%, kas savukārt veicināja dziļai materiālajai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaita sarukumu par 1,5 procentpunktiem.

Nabadzības riskam 2012.gadā bija pakļauti 19,4% Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, pieaudzis nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 233 eiro jeb 164 latus mēnesī 2012.gadā.

Nabadzības risks samazinājās iedzīvotājiem, kuru rīcībā esošie ienākumi auga straujāk nekā nabadzības riska slieksnis. Savukārt slieksnim pietuvojās vai zem tā pakļuva iedzīvotāji, kuri saņēma sociālos transfertus, kā pensijas un pabalstus, uzturlīdzekļus bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalstus un kompensācijas un tamlīdzīgi.

Piemēram, pensionāriem izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga tikai par 1,2%, kamēr nabadzības riska slieksnis pieauga par 4,8%.

Vērtējot vecuma grupās, visvairāk - par 3,8 procentpunktiem - nabadzības riska indekss palielinājās vecuma grupā no 65 gadiem. 2011.gadā tas bija 13,9%, 2012.gadā - 17,7%. Savukārt jau trešo gadu pēc kārtas samazinājās nabadzības riska indekss bērniem vecumā līdz 17 gadiem ieskaitot.

2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas samazinājies par vienu procentpunktu līdz 23,4%, bet 2009.gadā šis rādītājs bija 26,3%. 2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem (38,3%), kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnus (33,2%).

Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nabadzības risks šādās mājsaimniecībās ir samazinājies par 3,2 un 2,7 procentpunktiem (2011.gadā attiecīgi 41,5% un 35,9%).

Vērtējot sociālekonomiskajās grupās, nabadzības riska indekss 2012.gadā visstraujāk ir palielinājies bezdarbniekiem (55,8% salīdzinājumā ar 51,9% 2011.gadā) un pensionāriem (18,8% salīdzinājumā ar 15,8% 2011.gadā).

Tas skaidrojams ar to, ka sociālo transfertu apjoms 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu gandrīz nav palielinājies (pieaugums tikai par 0,1%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli), bet ienākumi no algotā darba ir pieauguši par 7,9%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

CSP dati liecina, ka nabadzības riska indekss ir atkarīgs no iedzīvotāju iegūtā izglītības līmeņa. Saskaņā ar datiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem ieskaitot nabadzības risks 2012.gadā iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija 6,4%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību - 19,7%, bet iedzīvotājiem ar pamatskolas vai zemāku izglītību - 33,3%. Līdzīgas tendences bija arī iepriekšējos gados.

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP veiktais 2013.gada ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC - "EU Statistics on Income and Living Conditions") apsekojums.

Apsekojumā aptaujātas 6300 mājsaimniecības un intervēti 12 000 respondentu vecumā no 16 gadiem. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2012.gadu. 2013.gada ienākumu dati tiks apkopoti EU-SILC 2014.gada apsekojumā, kurš sāksies šī gada martā un ilgs līdz jūnija beigām.

Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" atšķirībā no CSP monetāros nabadzības un sociālās atstumtības datus publicē ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan ienākumi ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu.

2013.gada 5.decembrī "Eurostat" publicēja EU-SILC 2012.gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, kas faktiski Latvijas gadījumā ir 2011.gada ienākumu dati.

Komentāri