Noslēdz Zolitūdes traģēdijas datu noplūdes izmeklēšanu, bet secināto vēl neatklāj, Mixnews.lv

Noslēdz Zolitūdes traģēdijas datu noplūdes izmeklēšanu, bet secināto vēl neatklāj

фото

Sabiedrība | 2014. gada 5. februārī plkst. 15:25

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir noslēdzis dienesta pārbaudi par vēl nepārbaudītas informācijas noplūdi saistībā ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, tomēr secināto vēl neatklāj, ziņo LETA.

Kā pastāstīja dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, izmeklēšanas komisija ir sagatavojusi atzinumu, bet plašākai sabiedrībai to publiskos pēc tam, kad ar secināto būs iepazinies un papildus paskaidrojumus vai iebildumus sniedzis uz izmeklēšanas laiku atstādinātais NMPD direktora vietnieks Mārtiņš Šics.

Pēc Šica komentāru saņemšanas NMPD arī pieņems konkrētus lēmumus par tālāko rīcību, piebilda Bukša. Šics par pārbaudē konstatēto esot informēts ierakstītā vēstulē. Konkrēts termiņš komentāru sniegšanai nav noteikts.

Bukša atgādināja, ka komisijas darbs primāri bija pārbaudīt informāciju, ka Zolitūdes traģēdijas laikā trešajām pusēm tika nosūtīts ne tikai neatpazītu, neidentificētu iespējamo bojāgājušo saraksts, bet arī traģēdijā izdzīvojušo un slimnīcās nogādāto pacientu dati, tajā skaitā personas kodi un diagnozes.

"Izdzīvojušo pacientu datus aizsargā likums. Ar kādu mērķi nodoti šie izdzīvojušo pacientu dati - nav skaidrs," viņa sacīja.

Ar pašu Šicu aģentūrai LETA trešdien neizdodas sazināties, viņš neatbild uz telefona zvaniem.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka dienesta pārbaudi NMPD sāka pērn 25.novembrī, jo 22.novembrī no dienesta darbinieka e-pasta trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī dzīvu cilvēku dati, tostarp diagnozes, un šos datus aizsargā likums. Uz izmeklēšanas laiku tika atstādināts dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics.

Šics apstiprināja, ka ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem. Viņš savā rīcībā pārkāpumus nesaskata.

Tikmēr Tieslietu ministrija (TM) vēstulē Tiesībsargam norāda, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem ar mērķi mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem nav aizliegta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr vienlaikus uzsver, ka šī informācija ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas.

"Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām - dzīvajām un bojāgājušajām - ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam, un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā," uzsvērts vēstulē.

Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.

Atgādinām, ka 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Komentāri