Krievu skolu atbalstītāji aicina ieviest krievu valodu kā obligātu latviešu skolās

фото

Sabiedrība | 2014. gada 5. februārī plkst. 16:27

Vairāku organizāciju pārstāvji vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina atvērt krīzes laikā likvidētās krievu skolas un klases, īpaši lauku rajonos, un ieviest krievu valodu kā obligātu latviešu skolās, ziņo LETA.

Lai nodrošinātu Latvijas daudznacionālās sabiedrības stabilu eksistenci, tiek aicināts izslēgt no valdošās koalīcijas un valdības oficiālajiem dokumentiem jebkuru izglītības krievu valodā likvidēšanas plānu pieminēšanu, kā arī valsts augstāko amatpersonu līmenī uzstāties ar līdzīgu graujošu ideju izskaidrošanu ikreiz, kad tās tiek izteiktas.

Tāpat tiek prasīts atzīt, ka prakse aizstāt krievu valodu ar latviešu valodu mācību priekšmetu pasniegšanā nav novedusi līdz proklamētajiem mērķiem par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, latviešu valodas zināšanu uzlabošanu, un atgriezties pie pilnīgas mācību priekšmetu pasniegšanas krievu valodā ar padziļinātu latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu.

Vēstules autori arī vēlas, lai tiktu atjaunota pedagogu sagatavošanas sistēma krievu skolām, atgriezties pie dalītās latviešu valodas un literatūras eksāmenu prakses latviešu un krievu skolēniem un attīstīt citu mazākumtautību skolas ar brīvu apmācāmās valodas izvēli.

Vēstules autori ir pārliecināti, ka izglītības krievu valodā saglabāšana un attīstība ir sabiedrības stabilitātes garants Latvijā. "Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne simts gadu," sacīts vēstulē.

Vēstules autori apgalvo, ka attiecībā uz izglītības krievu valodā saglabāšanu un attīstību mazākumtautībām pastāv konsensus un neviena mazākumtautību organizācija nekad nav aicinājusi to likvidēt. Turklāt "tām mazskaitlīgajām personām, kuras vēlas asimilēties, ir dota iespēja ievietot savus bērnus latviešu skolās".

Vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai (V) un izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (V) nosūtījusi Eiropas parlamenta deputāte un otrdien notikušā piketa rīkotāju - Latvijas Krievu savienības - līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas otrs līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners, Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas prezidente Jeļena Berdņikova, bijušie Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs, Valerijs Buhvalovs, Latvijas Sīkuzņēmēju asociācija "Kalve" direktors Aidins Askerovs, starptautiskās organizācijas "Society for Baltic Security" vadītājs Mihails Černousovs, Krievu biedrības Latvijā valdes priekšsēdētaja Tatjana Favorska un citi.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka 4.februārī Rīgā, pretī Ministru kabinetam, bija pulcējušies aptuveni 100 piketētāju, lai paustu atbalstu izglītībai krievu valodā. Piketētāji bija bruņojušies ar vairākiem plakātiem, uz kuriem rakstīts "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "Straujuma, liec mierā bērnus!" un "Mūsu nodokļus skolām!".

Protestētāji ik pa laikam krieviski izkliedza saukli "Rokas nost no krievu skolām!" un arī citas frāzes, paužot atbalstu krievu skolām. Viens no piketa rīkotājiem Miroslavs Mitrofanovs žurnālistiem sacīja, ka kompromisa nepanākšanas gadījumā varētu sekot jauni, lielāki protesti.

Viņaprāt, ir jāuzlabo pašreizējā mazākumtautību izglītības sistēma, nevis jāveic reformas, kas esot kaitīgas. Jautāts par iespējamiem uzlabojumiem, viņš minēja, ka krievu skolās būtu jāienāk jauniem un kvalificētākiem latviešu valodas skolotājiem.

Pie protestētājiem bija ieradusies izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), kura uzsvēra, ka pārmaiņas netiks sasteigtas un tiks saglabāta iespēja mazākumtautībām skolās apgūt savu valodu un kultūru. Viņa solīja, ka kopīgu diskusiju rezultātā tiks atrasts optimālākais modelis plānotajām izmaiņām un viss notiks pakāpeniski.

Piketā galvenokārt bija pulcējušies gados vecāki cilvēki, protestētāju rindās bija vien daži jaunieši. Viena no piketa dalībniecēm Anna sacīja, ka protestē pret krievu diskrimināciju Latvijā, kuru viņa visvairāk izjūtot darbā un no valdības puses. Anna uzskata, ka bērniem ir jāmācās viņu dzimtajā valodā, jo tā viņi varētu labāk apgūt mācību vielu un būt konkurētspējīgāki.

Koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Protesta organizatori ir pārliecināti, ka šie centieni neveicina mieru un harmoniju sabiedrībā, bet tās sašķeltību. Viņi norāda, ka jau patlaban, kad tiek īstenota bilingvālā izglītība, krievvalodīgajiem skolēniem nākas saskarties ar problēmām, tādēļ viņi jautā, kas notiks ar skolēniem, kad pilnībā likvidēs izglītību krievu valodā.

Pēc piketa organizatoru domām, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) valdības iecerei būs negatīva ietekme uz krievu kopienas dzīves kvalitāti Latvijā, kā arī tā varētu veicināt jauniešu izceļošanu uz citām valstīm.

Foto: Māris Morkāns, mixnews.lv

Komentāri