LU rektors: Esam parādījuši sevi kā starptautiski atzītu zinātnes universitāti

фото

Sabiedrība | 2014. gada 6. februārī plkst. 16:37

Šis gads Latvijas Universitātei (LU) ir bijis nozīmīgs un esam parādījuši sevi kā starptautiski atzītu zinātnes universitāti, ceturtdien 72.Zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē sacīja LU rektors Mārcis Auziņš.

Viņš uzsvēra, ka pērn augstskola sevi veiksmīgi parādījusi augstskolu reitingos. Viņš arī piebilda, ka aģentūras "Interfax" veidotajā bijušās PSRS valstu augstskolu reitingā pēc zinātniski pētnieciskās darbības LU ierindojusies 9.vietā, savukārt izglītojošā darbība novērtēta ar 12.vietu. Rektors arī uzsvēra, ka zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā no 15 augstāk novērtētajām institūcijām sešas ir LU institūcijas. "Mums ir, ar ko lepoties," sacīja Auziņš, norādot, ka tās ir gan fakultātes, gan arī institūti.

"Tas zināmā mērā lauž mītu, ka pētniecība iespējama tikai zinātniskos institūtos," uzskata rektors. Viņš arī atzinīgi novērtēja to, ka šo institūciju vidū ir dažādas zinātņu nozares pārstāvošas institūcijas - gan inženierzinātnes, gan arī humanitārās zinātnes. Tāpat viņš klāstīja, ka dažādās diskusijās izskanējis viedoklis, ka humanitārajām zinātnēm nav iespējams starptautisks skanējums un tās vērstas vairāk uz vietējo sabiedrību, bet šis izvērtējums parādījis, ka tas ir iespējams.

No LU institūcijām 15 labāko vidū ir Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Cietvielu fizikas institūts, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Datorikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un LU Fizikas nodaļa, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa.

Jau ziņots, ka Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu un eksperti iesaka tās slēgt. Ekspertu vērtējumā Latvijā darbojas arī 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā piešķirot maksimālo punktu skaitu - piecus vai četrus.

Par spēcīgiem vietējiem spēlētājiem, izvērtējumā saņemot trīs punktus, atzīti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Eksperti gan iesaka vēl uzlabot šo institūtu darbību, tostarp apvienojot mazākos no tiem. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) preses konferencē norādīja, ka no šiem institūtiem vajadzētu pieprasīt skaidru biznesa plānu, kā "audzēt" savu kapacitāti un "pacelties" līdz vismaz četriniekam.

Vēl 77 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas apmierinošu vērtējumu. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs izteicās, ka apmierinošo vērtējumu ieguvušos institūtus vajadzētu apvienot pēc attiecīgām diskusijām, arī vāju vērtējumu ieguvušajiem institūtiem būtu jāiet šāds pats ceļš - tikai bez jebkādām diskusijām.

Savukārt jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) intervijā Latvijas Radio atzina, ka Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums nekalpos par pamatu tūlītējai rīcībai, lai slēgtu tos, kas atzīti par vājiem.

Druviete stāstīja, ka iepazīsies ar pētījumu un tā metodoloģiju, bet tikai tāpēc, lai tas kalpotu par pamatu jaunas zinātnes stratēģijas izstrādei, nevis kādu zinātnisko institūciju slēgšanai.

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs

Komentāri