Piecos gados Latvijā strauji pieaugusi psihisko slimību izplatība

фото

Sabiedrība | 2013. gada 22. janvārī plkst. 14:12

Latvijā kopš 2007.gada pieaudzis saslimušo skaits ar psihiskām slimībām, un pieaugums īpaši strauji bija vērojams 2009.–2010.gadā, liecina Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanu, ar ko otrdien iepazinās valdība, ziņo BNS.

Lai risinātu iedzīvotāju garīgās veselības problēmas, nākotnē būtu jārisina jautājums par psihiatrijas pakalpojumu pakāpenisku integrēšana daudzprofilu slimnīcās. Taču, ņemot vērā, ka tas ir sarežģīts, laika un resursu ietilpīgs process, to nebūs iespējams izdarīt pamatnostādņu darbības termiņā – turpmāko divu gadu laikā, atzīts informatīvajā ziņojumā par "Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā" īstenošanu.

Vislielākais saslimstības pieaugums – par 38% – ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem 2009.–2010.gadā ir bijis gados vecākiem cilvēkiem, un līdz ar sabiedrības novecošanos gados vecu psihiatrijas pacientu veselības aprūpes jautājums kļūst arvien aktuālāks.

Ņemot vērā, ka gados veciem pacientiem līdzās garīgās veselības traucējumiem ir arī citas nopietnas hroniskas slimības, nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu šo pacientu aprūpi un efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu, klāsta VM.

Tāpat uzsvērts – kaut arī izdarīto pašnāvību skaits 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazinājies par 16%, Latvija pēc pašnāvību skaita atrodas trešajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Atbilstoši pamatnostādnēs plānotajam slimnīcās 2009.–2010.gadā gultu skaits samazināts par 10,4%, tomēr tas neesot pasliktinājis stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem – hospitalizāciju skaits 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, palielinājies par 11,5%, teikts ziņojumā.

Hospitalizāciju skaita pieaugums varētu būt saistīts gan ar pacientu saslimstības pieaugumu un kopējā pacientu skaita pieaugumu, gan arī ar nepietiekamu ambulatorās aprūpes nodrošinājumu, piemēram, kompensējamo medikamentu trūkumu pacientu zemās maksātspējas dēļ, kas var radīt veselības stāvokļa pasliktināšanos un nepieciešamību pēc atkārtotas hospitalizācijas, pieļauts dokumentā.

Līdzšinējā pārskata periodā psihiatru skaits uz 10 000 iedzīvotāju bijis optimāls. Tomēr ziņojumā minēts, ka trešdaļa psihiatru 2010.gada beigās bija pirmspensijas un pensijas vecumā. Līdz ar to prognozējams, ka, pensionējoties gados vecākajiem psihiatriem un saglabājoties esošajai situācijai jauno speciālistu ienākšanā darba tirgū, turpmākajos gados pamatdarbā nodarbināto psihiatru skaits turpinās samazināties. Piedevām vairākas garīgās veselības aprūpes iestādes reģionos ārpus Rīgas norāda uz grūtībām jaunu speciālistu piesaistē, turklāt tieši ārpus Rīgas esošajās garīgās veselības aprūpes iestādēs ir augsts nodarbināto psihiatru skaits pirmspensijas vecumā.

Pamatnostādnēs paredzēts valstī izveidot 24 garīgās veselības aprūpes dienesta iestādes, kuru juridiskais statuss būs valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības. Pārskata periodā izveidoti tikai divi ambulatorās garīgās veselības centri, liecina ziņojumā minētie dati. Tas tiek izskaidrots ar to, ka ir vajadzīgs laiks, lai garīgās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji mainītu attieksmi un pārorientētos no gadu desmitiem valdošās stacionārās aprūpes dominances psihiatrijā uz ambulatoro.

Pamatnostādnes paredz, ka veselības aprūpes sistēmas ietvaros tiek veidotas pusceļa un grupu mājas, kurās tiek nodrošināti garīgās veselības un sociālā darba speciālistu pakalpojumi personām ar garīgās veselības traucējumiem pēc ārstēšanās psihiatriskā slimnīcā vai nodaļā. Šādu pusceļa māju un grupu māju veidošanas un finansēšanas kārtība nav noteikta, tāpēc ir jāizvērtē labākais problēmas risinājuma variants.

Pasākumi informatīvajā ziņojumā norādīto problēmu risināšanai tiks iekļauti pamatnostādņu ieviešanas plānā 2013.–2014.gadam un veselības aprūpes sistēmas cilvēkresursu attīstības plānā 2013.–2015.gadam.

Foto: no vietnes services.flikie.com

Komentāri