Mūrniece: Sabiedriskajai TV veidot kanālu krievu valodā nebūtu saprātīgi

фото

Sabiedrība | 2013. gada 23. janvārī plkst. 14:25

Veidot atsevišķu sabiedriskās televīzijas kanālu krievu valodā nebūtu saprātīgi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes diskusijā par to, kā nākotnē jāmainās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, lai sasniegtu visus valsts iedzīvotājus un uzlabotu satura piedāvājumu, sacīja komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), ziņo BNS.

"Nav jābūt atsevišķam kanālam krievu valodā, būtu nesaprātīgi tādu veidot," norādīja par medijiem atbildīgās komisijas vadītāja.

Krievu valodā runājošās auditorijas sasniegšana un uzrunāšana Latvijā ir būtiska sabiedrības saliedētības dēļ, īpaši pēc nesenā divvalodības referenduma. Tas ir arī aktuāli, jo Latvijā ir pieejami daudzi Krievijas kanāli, kas ir populāri, un pamatoti tiek runāts par divām informācijas telpām.

Saeimas komisijas vadītāja uzskata, ka pārejas posmā, kas varētu ilgt vairākus gadus, raidījumiem krievu valodā sabiedriskajā televīzijā ir jābūt. Vai abos kanālos ‒ LTV1 un LTV7 ‒, tas esot sekundārs jautājums, deputāte atzina aģentūrai BNS.

"Tas [raidījumi krievu valodā] nav nostiprināms uz mūžīgiem laikiem, bet redzu, ka pārejas laiks būs vairāki gadi," teica Mūrniece.

Saeimas komisija trešdien iepazinās ar jauna Latvijas sabiedriska medija veidošanas koncepciju, kas tapusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā. Viena no projekta pārstāvēm Zane Čulkstēna komisijas deputātiem pastāstīja, ka ekspertu ieteikums par izmaiņām LTV 7.kanālā, kas pašlaik izvieto raidījumus krievu valodā, ir samazināt sporta daudzumu, par ko lielā mērā pašlaik izveidojies LTV7, palielināt izglītības raidījumu un dokumentālo filmu skaitu, tostarp atspoguļojot minoritāšu intereses.

Pētījums parādījis, ka cittautieši sabiedrisko televīziju ‒ Latvijas Televīzijas kanālus ‒ pašlaik neskatās lielākoties tāpēc, ka saturs nav pievilcīgs, trūkst viņu pārstāvniecības ‒ nespēj raidījumos saredzēt sevi, kā arī ir problēmas ar mārketingu.

NEPLP rosina nodrošināt dažādu etnisko grupu pārstāvniecību visā saturā, īpaši ziņu un analītisko raidījumu sadaļā. "Ziņās būtu jāparādās visām Latvijas etniskajām minoritātēm, atbilstoši to lielumam," sacīja Čulkstēna.

Pētījums nav apliecinājis, ka sabiedrisko televīziju krievvalodīgie neskatās valsts valodas neprasmes dēļ.

Deputāts Dzintars Ābiķis ("Vienotība") gan aicināja būt piesardzīgiem ar ierosinājumu mazināt sporta raidījumu īpatsvaru LTV7, jo sports vieno sabiedrību un var būt viens no integrācijas pasākumiem.

Vienlaicīgi viņš kritizēja iespēju izvēlēties, kādā valodā skatīties sporta pārraidi ‒ latviešu vai krievu. Viņaprāt, pietiek ar latviešu valodu. Kritiku sabiedriskā televīzijā saņēma arī par gadiem vecu sporta pārraižu atkārtojumiem, jo jaunu notikumu atspoguļošanas neesot par daudz.

"Manuprāt, tas bija nepareizi, ka LTV7 deva iespēju hokeja pārraides skatīties divās valodās ‒ latviešu un krievu. Ticiet man, sporta līdzjutējs, ja viņš gribēs redzēt labu sporta pārraidi, skatīsies to vienalga kādā valodā, kaut vai ķīniešu valodā, nerunājot pat par Latvijas krieviem, kuri lielākā daļa saprot latviski. (..) Sports ir viens no integrācijas pamatakmeņiem," pavēstīja Ābiķis.

Koncepciju par jauna sabiedriska medija veidošanu Latvijā Saeimas komisija turpinās skatīt un vērtēt arī nākamajās sēdēs.

Komentāri